Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un mārketinga sīkdatnes. Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu atzīmējiet savu izvēli:
Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli:
Bāriņtiesas lemj par mūsu bērnu labklājību, tāpēc skaidra un viegli pieejama ētikas pārkāpumu izskatīšanas procedūra ir pirmais solis, lai celtu uzticību bāriņtiesām sabiedrībā. To uzsvēra Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāre Leila Rasima, Saeimā pirmdien, 25.septembrī, atklājot diskusiju “Par ētikas pārkāpumiem un to novēršanu Latvijas bāriņtiesās”.
“Man ir patiess prieks šodien būt Saldū un kopā ar mūsu lietuviešu draugiem, brāļiem un māsām svinēt Baltu tautu vienotību,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, sestdien, 23.septembrī, uzrunājot klātesošos Baltu vienības dienas svinīgajā pasākumā Saldū.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un parlamenta deputāti sestdien, 23.septembrī, piedalīsies Baltu vienības dienas svinīgajā pasākumā, kas šogad norisināsies Saldū.
Lai bāriņtiesu darbinieku ētikas pārkāpumu izskatīšanai rastu vienotu risinājumu, pirmdien, 25.septembrī, Saeimā notiks diskusija “Par ētikas pārkāpumiem un to novēršanu Latvijas bāriņtiesās”. Diskusiju organizē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sadarbībā ar Tiesībsarga biroju.
Saeima ceturtdien, 21.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos alternatīvos grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.Plānots, ka šādam noziedzīgam nodarījumam tiks palielināta gan minimālā, gan maksimālā piemērojamā sankcija, proti, par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību vai naudas sodu. Ar likuma grozījumiem plānots izslēgt brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu –, jo, kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, šāds soda veids ir nepietiekams, lai atturētu personas no šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Tāpat likumprojekts paredz pastiprināt kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, ja tas tiks izdarīts pastiprinātas robežapsardzības režīma laikā. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, Baltkrievijas organizētais hibrīduzbrukums pārpludina savas Eiropas Savienības kaimiņvalstis ar migrantu straumēm un mākslīgi rada migrācijas krīzi uz starpvalstu robežām. Lielais valsts robežu šķērsotgribētāju skaits rada vilinošus apstākļus arī tiem, kas vēlas organizēt vai īstenot nelegālo imigrantu pārvietošanu Eiropas Savienības iekšienē. Tas rada būtisku sabiedrības un valsts drošības apdraudējumu, tāpēc pret šiem pārkāpumiem ir jāvēršas ar maksimālu likuma bardzību, un kriminālsodiem ir jābūt tādiem, kas attur citas personas iesaistīties šādās noziedzīgās darbībās, pausts anotācijā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.
Par periodu no šī gada 1.septembra līdz 31.decembrim mājsaimniecībām par 60 procentiem būs samazināts elektrības sadales tarifa maksājums. To noteic Saeimā ceturtdien, 21.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtējā pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.
Lai mazinātu energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar ko iecerēts noteikt terminētus atbalsta pasākumus energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni.Atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli mēnesī ir 30 un vairāk procentu no ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli, par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sēdē iepriekš skaidroja likumprojekta autori Klimata un enerģētikas ministrijā.Mājsaimniecības, kuras kvalificējas atbalstam, identificēs īpaša sistēma. Sistēma vienuviet apkopos Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēs pieejamo informāciju. Likumprojekta autori norādīja, ka sistēma šobrīd jau tiek izstrādāta.Atbalsts paredzēts par energoresursiem, ko mājsaimniecība saņem centralizēti – elektroenerģija, dabasgāze, centralizētā siltumenerģija –, kā arī decentralizētiem apkures risinājumiem, piemēram, malkai, granulām, briketēm, dīzeļdegvielai. To plānots piešķirt situācijās, kad biržā tiks konstatēts ārkārtējs energoresursu cenas pieaugums. Cenām, atgriežoties normas līmenī, atbalstu automātiski pārtraukts.Plānots, ka atbalstu centralizētajiem energoresursiem piemēros elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāji, kā arī centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzēji. Decentralizētajiem lietotājiem atbalstu sniegs pašvaldības. Sniegto atbalstu iecerēts kompensēt no valsts budžeta līdzekļiem, skaidroja Klimata un enerģētikas ministrija.Lai likumprojekts stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Saeima ceturtdien, 21.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar tiem subjektiem, uz kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas.
Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar ko paredzēts denonsēt Latvijas un Krievijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās darbību.
