Lai mazinātu ierobežojumus baltalkšņu audžu apsaimniekošanā ūdenstilpju aizsargjoslās, Saeima ceturtdien, 19.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā.

Grozījumi paredz mazināt koku ciršanas ierobežojumus mežaudzēs virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, kurās dominējošā koku suga ir baltalksnis. Turpmāk to drīkstēs darīt, ievērojot atsevišķus nosacījumus.

Veicot kailcirti mežaudzē, kurā valdošā suga ir baltalksnis, būs jāsaglabā ozoli, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, vītoli, melnalkšņi un mežābeles, kā arī būs aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus. Tāpat kokus nedrīkstēs cirst no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, kailcirtes platība virszemes ūdens aizsargjoslā nedrīkstēs pārsniegt vienu hektāru, kā arī, atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 80 procentus no kopējā koku skaita.

Izmaiņas arī paredz aizliegt 10 metrus platā joslā pie ūdenstilpēm ierīkot tehnoloģiskos koridorus kokmateriālu pievešanai.

Likumprojekta autori norādījuši, ka līdz ar grozījumiem zemes īpašnieki varēs novākt brūkošās baltalkšņu audzes un veidot mērķtiecīgi apsaimniekotas mežaudzes. Baltalkšņi ūdenstilpju aizsargjoslās aizņem ap septiņiem tūkstošiem hektāru lielu platību, un to skaits pēdējos 30 gados ir strauji pieaudzis. Baltalksnis pēc 40 gadu vecuma sāk brukt, un tā dēļ upēs pasliktinās bioloģiskā kvalitāte un sāk veidoties aizdambējumi.

Līdz šim likums noteic aizliegumu ūdenstilpju aizsargjoslās 50 metru platā joslā veikt kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai, kā arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visā aizsargjoslas platumā.



Saeimas Preses dienests