Saeima ceturtdien, 21.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, nosakot pakāpenisku finansējuma palielinājumu līdz 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzības vajadzībām līdz 2025.gadam.
Papildu līdzekļi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešami, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas saistībā ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā un pieaugošajiem ģeopolitiskajiem riskiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai stiprinātu valsts drošību un aizsardzību un nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību, noteikts, ka 2023.gadā aizsardzības finansējums būs ne mazāks kā 2,25 procenti no IKP, 2024.gadā – ne mazāks kā 2,4 procenti, bet 2025.gadā un turpmāk – ne mazāks kā 2,5 procenti no IKP.
Piešķirto papildu finansējumu plānots novirzīt līdzšinējo spēju pilnveidošanai, kā arī jaunu spēju ieviešanai, tostarp loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.
Līdz šim finansējums valsts aizsardzībai bija noteikts ne mazāks kā divi procenti no IKP, taču tas neļauj strauji, paātrinātā kārtībā, attīstīt valsts aizsardzībai būtiskas spējas, norādījuši grozījumu autori Aizsardzības ministrijā.
Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Saeimas Preses dienests