Lai sakārtotu skolu tīklu un mainītu finansēšanas modeli, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, konceptuāli atbalstītāja izmaiņas Izglītības likumā. Tās noteic Ministru kabinetam sadarbībā ar sociālajiem partneriem un izglītības iestāžu dibinātājiem, tostarp pašvaldībām, izstrādāt noteikumus ilgstspējīgas un efektīvas izglītības sistēmas un resursu pārvaldībai.
Topošajos Ministru kabineta noteikumos jānosaka kritēriji izglītības pieejamībai, klašu grupu sadalījumam un izglītojamo skaita kvantitatīvie rādītāji, kā arī kārtība pedagogu darba samaksas finansēšanai. Grozījumi nepieciešami raitai finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai un īstenošanai, iepriekš pauda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes dalībnieki.
“Šīs izmaiņas ir būtiskas, lai nodrošinātu augstvērtīgas izglītības pieejamību visās pašvaldībās, kā arī taisnīgāku un konkurētspējīgāku darba samaksu visiem pedagogiem. Tāpat izmaiņas nodrošinās lielāku skolas direktora autonomiju mācību darba plānošanā un kvalitātes nodrošināšanā,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Esošā skolu tīkla izmaksas ir augstas, kā arī, samazinoties dzimstībai un pieaugot urbanizācijai, tās pieaug, teikts likumprojekta anotācijā. Turklāt pedagogu slodzes ir sadrumstalotas un zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina katram skolotājam jūtamu darba samaksas pieaugumu. Tāpat pētījumi liecina, ka viens no izglītības kvalitātes priekšnosacījumiem ir optimāls bērnu skaits klašu grupās, un tas ietekmē arī ilgtspēju.
Pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis patlaban nav ilgtspējīgs un ar to nav iespējams nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, pauda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Liels izaicinājums ir arīdzan skolēnu skaita samazināšanās – 2040.gadā prognozē skolēnu skaita samazināšanos visās pašvaldībās, dažviet pat par 60 procentiem.
Jaunais modelis paredz, ka valsts finansē pedagogu un atbalsta personāla darba samaksu, ja izglītības iestāde atbilst noteiktiem kritērijiem attiecībā uz skolēnu skaitu, bet pašvaldībai būtu pienākums to finansēt valsts noteiktajā apmērā, ja iestāde neatbilstu kritērijiem.
Aplēsts, ka reformas īstenošanai nākamgad būtu nepieciešami teju 40 miljoni eiro, savukārt turpmāk – virs 117 miljoniem eiro gadā. Lielākā daļa no nepieciešamā finansējuma paredzēta pedagogu darba samaksai. Tāpat līdzekļi nepieciešami atbalsta personāla darba samaksas finansēšanai. Reforma ir finansiāli ietilpīga, un līdzekļus tai plānots paredzēt 2026.gada un turpmāko gadu valsts budžetā, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš informēja IZM.
Spriežot par pieejamības skolām (skolas, kas neatbildīs kritērijiem, bet kuru darbība būs nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš), deputāti iepriekš norādīja, ka būtiski ir vērtēt attālumu no skolēna dzīvesvietas līdz skolai, nevis attālumu starp skolām. Tāpat atbildīgās komisijas sēdē iepriekš uzsvēra, ka arī reģionos ikvienam skolēnam jānodrošina vislabākā pieejamība skolai un kvalitatīva izglītība, un atzinīgi vērtēja pašvaldību jau paveikto skolu tīkla sakārtošanai.
Atbildīgās komisijas sēdes dalībnieki iepriekš aicināja pārskatīt arī pieejamības kritērijus privātskolām, tostarp attiecībā uz vidusskolas posmu, jo pastāv bažas, ka vairākas skolas, kas patlaban nodrošina kvalitatīvu izglītību, šo kritēriju, atbilstoši topošajiem noteikumiem, nevarēs izpildīt. Tāpat deputāti uzsvēra, ka pedagogu atalgojuma modelis, ko paredz izmaiņas, jāievieš pēc iespējas ātrāk. Atbildot uz deputātu jautājumiem, IZM komisijas sēdē pauda, ka arī ar privātskolām plānots pārrunāt pieejamības kritērijus, un izstrādājamos Ministru kabineta noteikumus jau tuvākajos mēnešos paredzēts apspriest ar pašvaldībām.
Ministru kabineta noteikumu projektu IZM plāno sagatavot un iesniegt komisijai līdz šā gada 15.septembrim.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests