Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ceturtdien, 30.oktobrī, parlamentā tikās ar Lietuvas Republikas premjerministri Ingu Ruģinieni (Inga Ruginienė), lai pārrunātu abu valstu sadarbību aizsardzības jomā un infrastruktūras projekta “Rail Baltica” attīstības virzību.

Lai veicinātu izpratni par ģimeņu, kuras audzina nedziedināmi slimus bērnus, vajadzībām, kā arī akcentētu paliatīvās aprūpes sistēmiskas attīstības nepieciešamību, Saeimas namā ceturtdien, 30.oktobrī, atklāta fotoizstāde “Sapņu tilti – mīlestības acīm”.

Lai aktualizētu ekonomikas, sociālās labklājības un vides ilgtspējas līdzsvara nepieciešamību un spriestu, kā to meistarīgi panākt, veicinot atbildīgu un ilgtspējīgu biznesu un neapdraudot nākamo paaudžu spēju rīkoties līdzīgi mums, Saeimā piektdien, 31.oktobrī, norisināsies konference “Ilgtspēja ekonomikas noturībai”. To rīko Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija sadarbībā ar Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformu “CSR Latvia” un Ārvalstu investoru padomi Latvijā. 

Saeima atkārtoti uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un NATO, Ukrainas piederību Eiropas demokrātisko valstu saimei un atzinīgi vērtē Ukrainas īstenotās reformas un progresu, ko tā panākusi, turpinot cīņu pret Krievijas militāro agresiju, un atkārtoti aicina izmantot visas iespējas atbalstīt Ukrainu tās cīņā par savas valsts un visas Eiropas drošību, pausts ceturtdien, 30.oktobrī, parlamenta pieņemtajā paziņojumā. 

Ziemeļvalstu priekšrocība ir spējā rīkoties kopīgi – veidot uzticību pāri robežām, pieņemt lēmumus, kas balstīti kopīgās vērtībās, un aizstāvēt noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Savukārt Baltijas valstīm piemīt dziļa izpratne par to, kas nepieciešams, lai aizsargātu brīvību, līdz ar to Ziemeļvalstu un Baltijas reģionālā vienotība ir mūsu lielākā priekšrocība. To uzsvēra Baltijas Asamblejas prezidents, Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā uzrunājot Ziemeļvalstu padomes 77.sesijas dalībniekus. Sesija bija veltīta Ziemeļvalstu vienotībai pārmaiņu laikos.

Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 29.oktobrī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā valdības sagatavotos grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2026.gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu. 

Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada paredzēts palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus. To trešdien, 29.oktobrī, atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pirmajā lasījumā skatot attiecīgu likumu grozījumus, kas saistīti ar 2026.gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 29.oktobrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā, kas atsevišķiem pamatproduktiem paredz noteikt nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā. Izmaiņas saistītas ar 2026.gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu. 

Saeima ceturtdien, 30.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā skatīs par steidzamu atzīto likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencijas).

Valsts kontroles atklātās iespējamās nelikumības saistībā ar Rēzeknes tehnikuma apmaksātajiem rēķiniem parāda revidentu darba nozīmīgumu un nepieciešamību, to norādīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš. Komisijas deputāti trešdien, 29.oktobrī, iepazinās ar situāciju par Rēzeknes tehnikuma veikto maksājumu likumību.