Lai stiprinātu gan materiālā, gan nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību aizsardzību un saglabāšanu Kuldīgas vecpilsētā, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja attiecīgu likuma projektu.
Likuma projekts paredz īpašu Kuldīgas vēsturiskā centra pārvaldības un uzraudzības sistēmu, kas tostarp veicinās valsts, pašvaldības un sabiedrības sadarbību kultūras mantojuma aizsardzībā.
Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pasaules mantojuma sarakstā, un pilsētas vēsturiskā centra likuma projekts izstrādāts, lai noteiktu šīs kultūrvēsturiskas vietas saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību.
Likumā plānots noteikt Kuldīgas vecpilsētas un aizsardzības zonas teritoriju 173,18 hektāru platībā. Vēsturiskās vides saglabāšanai šajā teritorijā noteiks ēku būvniecības un pārbūves ierobežojumus, kā arī no 2029.gada vecpilsētā esošiem nekustamajiem īpašumiem paredzēts noteikt pienākumu šīs ēkas apdrošināt.
Tāpat likuma projekts paredz, ka šiem īpašumiem zemesgrāmatā būs jāatspoguļo to īpašais statuss – kultūras piemineklis pasaules mantojuma vietā.
Plašākas tiesības iesaistīties nekustamā īpašuma jautājumos paredzētas Kuldīgas novada pašvaldībai. Lai novērstu kultūrvēsturisko ēku bojāeju, pašvaldība nepienācīgi uzturētus, nesakoptus vai novārtā atstātus īpašumus varēs arī atsavināt.
Likuma projekts paredz izveidot Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomi, kas koordinēs valsts, pašvaldības un sabiedrības iesaisti mantojuma pārvaldībā, kā arī vērtēs ietekmi uz kultūrainavu, tostarp apkārtējo novadu teritorijās.
Kuldīgas vecpilsētas likuma projekta autori anotācijā uzsvēruši, ka īpašais likums stiprinās Kuldīgas kā kultūras tūrisma galamērķa konkurētspēju, piesaistīs investīcijas un radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas, vienlaikus saglabājot pilsētas autentisko vidi.
Lai likums varētu stāties spēkā, tas vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Preses dienests