Saeima ceturtdien, 23.martā, pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Ar grozījumiem pārņem divas Eiropas Savienības direktīvas.
Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem, norādīts likumprojektu anotācijā.
Grozījumi tostarp precizē jautājumu par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem, attiecinot regulējumu arī uz darbu izmantošanu digitālā formātā. Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz darbu izmantošanu kultūras mantojuma institūciju vajadzībām, paredzot iespēju institūcijām kopēt to krājumā esošus darbus saglabāšanas mērķim jebkādā formātā un jebkādā datu nesējā. Tāpat izmaiņas piemērotas attiecībā uz darbu izmantošanu reklāmas mērķim, ļaujot noteiktu kategoriju darbus izmantot publiskas izstādes vai publiskas mākslas darbu pārdošanas reklamēšanai, kā arī citiem jautājumiem, skaidrojuši likumprojektu autori Kultūras ministrijā.
Tāpat grozījumi aptver jautājumus par darbu izmantošanu tekstizracei un datizracei, proti, jebkādiem automatizētiem analītiskiem paņēmieniem, ar kuru palīdzību datus un tekstus analizē digitāli, lai iegūtu noteiktu informāciju, piemēram, modeļus, tendences un korelāciju.
Kā akcentējuši likumprojektu autori, straujas tehnoloģiju attīstības ietekmē ir mainījušies autoru darbu un blakustiesību objektu radīšanas, producēšanas un izmantošanas veidi digitālajā vidē, taču autortiesības regulējošās tiesību normas līdz šim nav atbilstoši pielāgotas.
Saeimas Preses dienests