Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, uzrunājot Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Eiropas Drošības un sadarbības komisiju (ASV Helsinku komisija) īpašā noklausīšanās sēdē, aicināja rietumvalstis apzināties Krievijas radīto hibrīdapdraudējumu. Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāju kopīgās vizītes ietvaros parlamentārieši informēja ASV Helsinku komisiju par aktuālajiem drošības izaicinājumiem Baltijā.
Hibrīddraudi bieži vien ir vērsti uz valstu vājākajiem punktiem politikā vai sabiedrībā, pauda R.Kols. Parlamentārietis norādīja uz hibrīdapdraudējumu plašo spektru - dezinformācijas aktivitātēm, kiberuzbrukumiem, vēstures revizionismu, korupciju un enerģētisko “šantāžu”. Tāpēc gan NATO, gan Eiropas Savienībai ir jāapzinās, ka atbildes soļiem ir jābūt stratēģiskiem, organizētiem, apzinātiem un pārdomātiem, un tas prasīs laiku.
R.Kols akcentēja nepieciešamību pievērst uzmanību kritiskajai infrastruktūrai – elektroapgādei un IT sistēmām -, kā arī enerģētiskajai drošībai. “Ir jāspēj nodrošināt infrastruktūras darbības nepārtrauktība un noturība pret ietekmēšanas mēģinājumiem no ārēju agresoru puses, kas var izpausties kā manipulācija ar piegādēm un cenām, kiberuzbrukumi un fiziski uzbrukumi,” teica komisijas priekšsēdētājs.
“Viens no veidiem, kā pretoties agresijai un stiprināt mūsu noturību, ir “Trīs jūru iniciatīva”, ko var uzskatīt par jaunas vienotības kalvi starp valstīm Adrijas, Baltijas un Melnās jūras reģionos,” ASV kolēģiem klāstīja R.Kols. Iniciatīvas mērķis ir veicināt liela mēroga investīcijas infrastruktūrā, digitālās un ar enerģiju saistītās jomās, sekmējot attīstību infrastruktūras un savstarpējās savienojamības jomā.
R.Kols, uzsvēra Baltijas valstu un “Trīs jūru iniciatīvas” valstu reģionu kā kritiski svarīgu robežpunktu, kurā saduras Rietumu, Krievijas un Ķīnas ģeopolitiskās ambīcijas un prioritātes, pretnostatot demokrātijas un starptautiskās kārtības pasauli, no vienas, un autoritāros, revizionistiskos režīmus, no otras puses.
Krievija pārvērtusi informāciju par ieroci, ko tā vērš gan pret krievvalodīgajiem, gan citiem rietumniekiem, cenšoties sagrozīt realitāti, uzrunā pauda R.Kols. Labi izglītota un informēta sabiedrība būs noturīga pret vēsturiskā revizionisma, revanšisma un destabilizācijas mēģinājumiem, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
“Krievijas ārpolitikas doktrīna noteic, ka citu valstu politiskās elites korupcija ir daļa no mūsdienu karadarbības. Rietumu pasaulei pienācis laiks apzināties, ka korupcija ir arī nopietna drošības problēma,” sacīja R.Kols. “Tiem, kas uztraucas, ka stāšanās pret korupciju, dezinformāciju vai Krieviju, var izprovocēt Kremli un ievilkt pasauli karā, atliek tikai ieskatīties 20.gadsimta vēsturē – diktatoram nekas nav provokatīvāks par demokrātisku valstu vājumu,” uzrunas noslēgumā pauda R.Kols.
Saeimas Preses dienests