Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9.decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā.
Komisijas rosināto grozījumu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Ar likumprojektu rosināts aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Tās ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Šāds regulējums paplašina iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē. Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Likumprojektā precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks Ministru kabinets.
Vienlaikus tiek noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6.klasē plānots atļaut tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.
Pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks Ministru kabinets.
Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.
“Lai gan tālmācības formai ir vairākas priekšrocības, kas to padara pievilcīgu daudziem skolēniem un vecākiem, piemēram, elastība skolēniem mācīties viņiem piemērotā laikā un vietā, tomēr nereti cieš iegūtās izglītības kvalitāte, un to pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti,” izmaiņu nepieciešamību pamato Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Eksāmenu rezultāti skolēniem, kuri mācās tālmācībā, ir būtiski zemāki. Tālmācības skolās 84 procentiem no visiem matemātikas eksāmena kārtotājiem rezultāts ir zem vidējā valstī. Turklāt ir skolas, kur pat 38 procenti eksāmena kārtotāju nesasniedz 10 procentu vērtējumu. Tāpat arī 69 procentiem no visiem latviešu valodas eksāmena un 63 procentiem angļu valodas eksāmena kārtotājiem, kuri mācījušies tālmācībā, rezultāts ir zem vidējā valstī, liecina likumprojekta anotācijā apkopotā informācija.
Klātienes mācības ir ļoti būtiskas, jo dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja. Turklāt tālmācībā bērniem ir grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. Tāpat skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes. Tāpat ir garantētas arī fiziskās aktivitātes – sporta stundas –, kas veicina fizisko attīstību un veselību, uzsver likumprojekta autori.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024.gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3,5 tūkstoši skolēnu, bet kopumā visās pakāpēs – 12,8 tūkstoši skolēnu.
Kritērijus un kārtību, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, noteiks Ministru kabinets, ietverot arī prasības tehniskajai videi un mācību materiālu sagatavošanai, kā arī skolēnu regulārai ikdienas darbībai un atbalstam izglītojamajiem, paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības. Tās ietvers arī kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai skolēniem un viņu vecākiem.
Likumprojekts Ministru kabinetam deleģē noteikt prasības, kā attālināti īstenojamas izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei tiem skolēniem, kuri dzīvo ārzemēs.
Pāreja uz jauno regulējumu tālmācībai stāsies spēkā pakāpeniski. Jaunās normas attiecībā uz 1.klasi būs spēkā jau no nākamā mācību gada. No 2027.gada 1.septembra jaunais tālmācības regulējums būs attiecināms arī uz 2. un 4.klasi, no 2028.gada 1.septembra – uz 3. un 5.klasi, bet no 2029.gada 1.septembra – arī uz 6.klasi.
Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, tie jāskata Saeimā vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.
Saeimas Preses dienests