“Viens no būtiskākajiem iemesliem līguma denonsēšanai ir morāls — sadarboties ar Krieviju, kas ir agresorvalsts, ir amorāli. Šajā ziņā principialitātei ir jāprevalē pār ērtībām. Ja tā nav, mēs nevaram vispār runāt par kaut kādu principu esamību,” trešdien, 13.septembrī, uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Komisija sēdē konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar ko plānots apturēt Latvijas un Krievijas līguma par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās darbību.

“Šis līgums tika noslēgts, lai veicinātu sadarbību tiesiskās palīdzības jomā. Tāpat kā virkne citu divpusēju līgumu, tas balstās uz savstarpējo uzticību un paļāvību. Krievija ir zaudējusi uzticību un ir pierādījusi, ka uz to nevar paļauties. Denonsējot šo līgumu, mēs skaidri pasakām: uzticības nav,” uzsver R.Kols.

Latvijas un Krievijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās ir ratificēts 1993.gada 1.jūnijā. Tas jau sen vairs neatbilst mūsdienām un ir pretrunā ar saistībām, ko Latvijai uzņēmās, iestājoties Eiropas Savienībā, kura rekomendē atteikties no šāda veida līgumiem, skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Ja Saeima lems par līguma denonsēšanu, tas darbosies vēl sešus mēnešus no attiecīgā likuma spēkā stāšanās dienas. Tiesiskā sadarbība pēc tam notiks, pamatojoties uz starptautiski saistošiem dokumentiem, piemēram, Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un Hāgas konvenciju civillietās, norāda R.Kols.

Ņemot vērā Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā un starptautiskās sabiedrības vērstās sankcijas pret Krieviju, Ārlietu komisija jau iepriekš aicināja nozaru ministrijas izvērtēt Latvijas un Krievijas divpusējo līgumu atbilstību ģeopolitiskajai situācijai un lēma par vairāku divpusējo līgumu vai atsevišķu to pantu darbības apturēšanu vai denonsēšanu.

Saeimas Preses dienests