Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic", trešdien, 4.jūnijā, nolēma aicināt Ministru kabinetu izvērtēt kapitālsabiedrību pārvaldību.
Ministru kabinetam būs jāizvērtē kapitālsabiedrību pārvaldība, kas ir līdzīga Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs, un jāpiedāvā nepieciešamās likuma grozījumu izmaiņas. Deputāti bija vienisprātis, ka nepieciešamas izmaiņas lielo komerciālo kapitālsabiedrību pārvaldībā atbilstoši starptautiskajai praksei, norādīja komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš.
Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka patlaban valsts pārvaldē, tostarp Satiksmes ministrijā, grūti atrast kādu, kurš varētu profesionāli izvērtēt "airBaltic" situāciju: “Ministrijā nestrādā tādi speciālisti aviācijas biznesā, kuriem būtu līdzvērtīga kompetence ar "airBaltic" vadību, tādēļ ir jādomā par šādu uzņēmumu pārvaldību.”
Arī Satiksmes ministrijas pārstāvji šodien atzina, ka šāda veida kapitālsabiedrībai, kas strādā reālas konkurences apstākļos, ir vajadzīga cita veida uzraudzība.
VK revīzijas ziņojumā secinājusi, ka valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu “airBaltic” atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks. Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 miljonus eiro, tostarp Covid-19 laikā – 340 miljonus.
VK norādījusi, ka sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 miljonus eiro. Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota tā sauktajā IPO procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, valsts līdzdalību samazinot līdz 51 procentam. Tomēr stratēģijai trūcis konkrēta rīcības plāna. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tostarp Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos, uzsvēra VK.
Uzņēmuma "airBaltic" pārstāvji sēdē atzina, ka finansiālā situācija nav laba. "Finansiālā bedre ir dziļa, bet ir jādomā, kā izrakties, tādēļ "airBaltic" stratēģijai ir jābūt pievilcīgai privātajiem investoriem, lai tiktu piesaistīts papildu kapitāls," sacīja lidsabiedrības pārstāvji.
Saeimas Preses dienests