Parlamentārieši no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas piektdien, 14.novembrī, pulcējās Saeimas namā uz Baltijas Asamblejas 44.sesiju, lai pārspriestu Baltijas reģiona sadarbības aktualitātes un vienotos par prioritātēm 2026.gadam. Kā centrālā sadarbības prioritāte noteikta stratēģiju saskaņošana drošības un noturības veicināšanai reģionā. Izcelta arī fiziskā, digitālā un energoapgādes savienojamība, kā arī inovācijās balstīta reģiona konkurētspēja. Latvija šogad pilda Baltijas Asamblejas prezidējošās valsts pienākumus.
“Tikai sadarbojoties un apvienojot resursus, mēs varam stāties pretim mūsdienu izaicinājumiem un vairot mūsu valstu un reģiona labklājību,” sesijā uzsvēra Baltijas Asamblejas prezidents un Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.
Deputāti Baltijas Asamblejas prezidenta amatā ievēlēja Baltijas Asamblejas viceprezidentu, Igaunijas delegācijas vadītāju Timo Suslovu (Timo Suslov), un nākamā Asamblejas ikgadējā sesija notiks Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.
Par kopīgām Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbības prioritātēm nākamajam gadam noteikta reģionālā drošība, tostarp pārtikas nodrošinātība un piegādes ķēžu noturība, pārrobežu savienojamība, tai skaitā projekts “Rail Baltica”, un kritiskās infrastruktūras aizsardzība, kā arī visaptverošs un nepārtraukts atbalsts Ukrainai visos līmeņos.
Sesijas dalībnieki pieņēma arī rezolūciju, kurā atkārtoti stingri nosodīta Krievijas neprovocētā un nepamatotā agresija pret Ukrainu, uzsverot starptautisko tiesību pārkāpumus un Eiropas drošības apdraudējumu, kā arī norādīts, ka Ukrainas drošības garantijām un tās ceļam uz dalību Eiropas Savienībā un NATO ir būtiska nozīme stabilitātes nodrošināšanā. Tāpat Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis aicinātas apvienot visus iespējamos līdzekļus, lai apturētu Krievijas agresiju un pasargātu ukraiņu tautu no turpmākajām kara šausmām.
Rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība paplašināt Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā ar partneriem Baltijas jūras reģionā, Beniluksa valstīm un Ziemeļvalstīm, lai spētu stāties pretī konvencionāliem draudiem, kiberdraudiem un hibrīddraudiem.
Tāpat atkārtoti uzsvērta sabiedroto valstu atturēšanas un aizsardzības stratēģiju būtiskā nozīme reģionā, it īpaši pastāvīgas ASV spēku klātbūtnes nepieciešamība. Atzīmēta arī nepieciešamība pievērst uzmanību gan Austrumu partnerības, gan citām valstīm, kuru ceļš uz demokrātiju ir sarežģīts. Šo valstu centienu atbalstīšana ir gan morāls pienākums, gan ieguldījums pasaules mierā un stabilitātē, pauž parlamentārieši.
Dokumentā uzsvērts, ka Baltijas valstu sadarbībai ir jābūt pietiekami stiprai, lai novērstu šā brīža problēmas un nākotnē iespējamos izaicinājumus, kā arī jābūt par vienotības paraugu apstākļos, kas kļūst arvien sarežģītāki. Rezolūcijā Baltijas Asamblejas parlamentārieši ir iekļāvuši rekomendācijas, lai uzlabotu Baltijas valstu sadarbību aizsardzībā, kiberdrošībā, enerģētikā, transporta savienojamībā, vides ilgtspējībā, veselības aprūpē un zāļu pieejamības uzlabošanā, izglītībā, kā arī zinātnē un kultūrā.
Informācija par Baltijas Asambleju:
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti Asamblejas dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720330331884
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas
Saeimas Preses dienests