Lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus finanšu jomā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.septembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja likuma projektu, kas paredz ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības finanšu tirgus digitālās darbības noturībai un mākslīgā intelekta izmantošanai.
Likuma projekts noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka.
Tāpat likuma projekts noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības.
Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai plānota Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES.
Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām, tai skaitā par visiem apstākļiem, kuri var negatīvi ietekmēt finanšu jomas dalībnieku turpmāko darbību, vai izmaiņām informācijā, ko tās jau sniegušas Latvijas Bankai, noteic likuma projekts.
Par noteikto prasību neievērošanu digitālās darbības noturības jomā, kā arī pārkāpumiem mākslīgā intelekta izmantošanā Latvijas Banka atbildīgajai personai atkarībā no pārkāpuma varēs piemērot brīdinājumu vai arī soda naudu. Šīs summas ieskaitīs valsts pamatbudžetā, noteic likuma projekts.
Par pārkāpumiem Latvijas Banka varēs piemērot arī administratīvus pasākumus – atbildīgajām personām pieprasīt pārtraukt attiecīgo darbību, kā arī tām noteikt pagaidu aizliegumu veikt savus pienākumus līdz pārkāpuma novēršanai. Likuma projekts noteic arī Latvijas Bankas lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī lietas ierosināšanai paredz piecu gadu noilgumu.
ES prasības jāievieš, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu vienotu izpratni un vienotu regulējumu digitālās darbības noturības nodrošināšanai un mākslīgā intelekta izmantošanai, tostarp ņemot vērā, ka mākslīgā intelekta izmantošana paaugstina uzņēmējdarbības procesu automatizāciju, produktivitāti, optimizē procesus, uzlabo klientu pieredzi un datu kvalitāti, palielina datu apstrādes ātrumu, kā arī uzlabo konkurētspēju kopumā, teikts likuma projekta anotācijā.
Budžeta komisija galīgajam lasījumam šodien atbalstīja arī saistītus grozījumus vēl deviņos likumos.
Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likuma projekts un saistītie grozījumi trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.
Saeimas Preses dienests