Ukraiņi no Hersonas apgabala komisiju kopsēdē: infrastruktūras sagatavošana un cilvēku gatavība vēl pirms krīzes situācijām ir pats svarīgākais

(04.11.2025.)
Galerija

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas un Nacionālās drošības komisiju kopsēdē otrdien, 4.novembrī, savā pieredzē par visaptverošu valsts aizsardzību dalījās Hersonas apgabala administrācijas pārstāvji. Infrastruktūras sagatavošana un cilvēku gatavība vēl pirms krīzes situācijām ir pats svarīgākais, lai aizsargātu savu valsti, uzsvēra Hersonas apgabala administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins (Oleksandr Prokudin). Sēdē deputāti iepazinās ar Ukrainas pieredzi, lai kvalitatīvāk veidotu visaptverošas mūsu valsts aizsardzības sistēmu. 

“Šodienas mērķis ir mācīties no Ukrainas, lai stiprinātu sabiedrības noturību arī Latvijā. Tas ir sākums plašākai sadarbībai – gan valsts institūciju, gan pilsoniskās sabiedrības līmenī. Paldies mūsu viesiem par atklātu, detalizētu un praktiski noderīgu skaidrojumu,” sacīja Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Savukārt Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis akcentēja: “Nacionālās drošības stiprināšanā izšķiroša ir sabiedrības līdzdalība un gatavība rīkoties. Ukrainas pieredze apliecina, ka drošība sākas ar cilvēkiem.”

O.Prokudins sniedza skarbus datus par kara sekām: Hersonas reģions, kas pirms kara bija viens no ražīgākajiem Ukrainā, piedzīvojis nepārtrauktas apšaudes. Ir reģistrēti simtiem tūkstošu triecienu un tūkstošiem dronu uzbrukumu, kā arī ievērojams civiliedzīvotāju upuru skaits, tostarp bērni. Daudzas pilsētas nopostītas, tūkstošiem māju iznīcinātas. Tas, kas notika Latvijā okupācijas laikā pirms 85 gadiem, tagad notiek Hersonā. Putins neapstāsies, jo viņš cenšas ierakstīt savu vārdu vēsturē. Jāatceras, ka karš nesākas ar tankiem – tas sākas ar vienaldzību, ka mūs tas neskars, norādīja O.Prokudins.

Viņš arī aprakstīja Ukrainas civilmilitārās pārvaldības un aizsardzības pieredzi: izveidotas programmas civilās un militārās vadības darbībām kara apstākļos, attīstīta tehnoloģiskā aizsardzība pret dronu uzbrukumiem, būvēti drošības ceļi un nodrošinātas evakuācijas sistēmas. Tikai pateicoties šādām sistēmām, izdevās izglābt tūkstošiem cilvēku. Liela daļa teritorijas ir atmīnēta, un efektīva sadarbība ar dienestiem un starptautiskajiem partneriem sniedz būtisku atbalstu. Enerģētika ir pirmais ienaidnieka mērķis – bez tās nekas nestrādās, sacīja O.Prokudins, piebilstot, ka cilvēku kapitāls un apmācība kritiskajā infrastruktūrā ir galvenais drošības resurss. Viņš arī uzsvēra, ka sagatavotība, informētība un savstarpēja sadarbība ir priekšnosacījums, lai kopīgi spētu stāties pretī izaicinājumiem un aizsargāt valsti.

Komisiju kopsēdē piedalījās arī 20 nevalstisko organizāciju pārstāvji no Latvijas. Viņi kopā ar deputātiem un Ukrainas pārstāvjiem sprieda par iedzīvotāju apziņošanu un pilsoniskās sabiedrības lomu krīzes situācijās, komunikāciju, psiholoģisko palīdzību un dezinformācijas apkarošanu, kā arī praktiskiem risinājumiem infrastruktūras aizsardzībā, tostarp ceļu izbūvi pret dronu uzbrukumiem Hersonas apgabalā.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720330086905/with/54901150621|
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 10.decembrī
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (turpinājums)
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
14:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē sēde