Saeima paziņojumā uzsver starptautiskās Krimas platformas nozīmi Ukrainas atbalstam

(17.10.2024.)

Sagaidot starptautiskās Krimas platformas trešo parlamentāro samitu Rīgā, Saeima ceturtdien, 17.oktobrī, pieņēma paziņojumu par atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju. 

Krimas platforma ir svarīgs instruments starptautiskās sadarbības veicināšanai ar mērķi pretoties Krievijas agresijai kā globālam apdraudējumam un nodrošināt neatzīšanas politikas nepārtrauktību attiecībā uz tās nelikumīgi anektētajām Ukrainas teritorijām, uzsvērts paziņojumā. 

Lai stiprinātu atbalstu Ukrainai cīņā par brīvību, demokrātiju un valsts teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, Saeima apņemas aktīvi piedalīties Starptautiskās Krimas platformas mērķu īstenošanā, veicinot pēc iespējas plašāku starptautisko pārstāvību. 

Saeima aicina visas valstis panākt skaidru vienošanos un īstenot tālākos praktiskos pasākumus, lai atbilstoši Reikjavīkas deklarācijā paustajam rīcības plānam izveidotu kompensācijas mehānismu, kas papildinātu jau funkcionējošo Krievijas agresijas pret Ukrainu radīto zaudējumu reģistru un nodrošinātu reālu atlīdzības izmaksāšanu. Tāpat parlamentārieši aicina valstis, īstenojot pretpasākumus agresijai, nodrošināt iesaldēto Krievijas līdzekļu konfiskāciju un nodošanu Ukrainai saskaņā ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju. 

Parlaments pauž atbalstu Ukrainas Miera iniciatīvas ietvaros izvirzītajiem mērķiem – apstādināt Krievijas agresiju un panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, ievērojot starptautiskās tiesības un Ukrainas teritoriālās vienotības principu. 

Paziņojumā deputāti aicina starptautisko sabiedrību atzīt par genocīdu padomju varas pastrādātos noziegumus pret ukraiņu tautu un Krimas tatāriem, kā arī pievienoties Starptautiskajā Krimas platformā deklarētajiem mērķiem un Ukrainas Miera iniciatīvai. Tāpat parlamentārieši aicina pastiprināt visu veidu atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un cīņā par deokupāciju, lai atjaunotu un stiprinātu drošību un stabilitāti Ukrainā un visā reģionā. 

Deputāti iestājas par tāda Īpaša tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu, kurš būtu leģitīms, baudītu plašu starpreģionālo atbalstu un tādējādi nodrošinātu Krievijas augstāko amatpersonu saukšanu pie atbildības. Saeima arīdzan iestājas par sankciju stiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju, tālāku precīzi mērķētu un efektīvu ierobežojošu pasākumu ieviešanu, kā arī stingru un aktīvu vēršanos pret sankciju apiešanu.  Valstis, kuras ar savu pasīvo rīcību pieļauj sankciju apiešanu, ir līdzatbildīgas par Krievijas agresiju, asinsizliešanu un Ukrainas iznīcināšanu, paziņojumā norāda parlamentārieši. 

Deputāti aicina sabiedrotos apgādāt Ukrainu ar ieročiem, tostarp vidējas un tālas darbības raķetēm, un ļaut tos izmantot, kā un kur Ukraina uzskata par nepieciešamu pašaizsardzībai, tajā skaitā bez ierobežojumiem arī pret Krievijas teritorijā esošiem leģitīmiem militārajiem mērķiem. 

Saeima paziņojumā atkārtoti apliecina Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.  Deputāti uzsver, ka Krievijas pagaidām okupētās un nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas – Krimas Autonomā Republika un Sevastopole, kā arī daļas no Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģioniem – ir piederīgas suverēnajai un teritoriāli nedalāmajai Ukrainas valsti. Tāpat paziņojumā norādīts, ka Krimas pussalas deokupācija ir kara izbeigšanas un miera nodrošināšanas procesa neatņemama sastāvdaļa. 

Parlamentārieši atbalsta Ukrainas stratēģisko mērķi pievienoties NATO un Eiropas Savienībai un tās centienus turpināt nepieciešamās reformas, lai sagatavotos nākotnē iespējamai dalībai šajās organizācijās. Tāpat Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, pausts paziņojumā. 

Saeima paziņojumā aicina Ukrainas sabiedrotos atbalstīt tādu nostāju, ka Krievijas agresīvā politika ir apstādināma un miers Ukrainā un reģionā ir panākams tikai līdz ar Krievijas sakāvi.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 29.aprīlī
09:00  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa un komisijas deputātu tikšanās ar Zviedrijas Karalistes parlamenta Aizsardzības komisijas deputātiem
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Juridiskās komisijas Satversmes un tiesu politikas apakškomisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētajas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Filipīnu Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Leah M. Basinang-Ruiz
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas sēde
14:00  Saeimas deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Indijas parlamentu vadītājas Ingrīdas Circenes un grupas deputātu tikšanās ar Indijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Namrata S. Kumar