Edvards Smiltēns holokausta upuru piemiņas brīdī: nedrīkstam pieļaut ļaunuma atgriešanos

(04.07.2024.)
Galerija

“Mūsu pienākums kā demokrātiskas rietumu civilizācijas daļai ir diendienā un nepārtraukti sev un citiem atgādināt tās vēstures lapas, no kurām mums jāmācās visvairāk. Lai nekad nepieļautu ļaunuma atgriešanos,” to ceturtdien, 4.jūlijā, sacīja Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītā ziedu nolikšanas ceremonijā. 

E.Smiltēns akcentēja, ka holokausta upuru piemiņa Latvijā ir un būs dzīva. Godinām arī tos, kas vistumšākajos laikos spēja saglabāt cilvēcību un pašaizliedzīgi glābt nevainīgos no drošas nāves. “Esam šeit atnākuši, lai pieminētu un godinātu mūsu cilvēkus. Rīdziniekus, Latvijas ļaudis, cilvēkus no daudzām Eiropas valstīm. Nevainīgus upurus. To vienīgā “vaina” bija tā, ka viņi bija ebreji. Slimas un sadistiskas ideoloģijas izvēlēts mērķis,” uzsvēra E.Smiltēns.

Uz šodienas ģeopolitiskā fona un to, ka krievu imperiālisti savu nožēlojamo ideju vārdā Ukrainā nogalina tūkstošiem nevainīgu cilvēku, redzam, ka ļaunuma rēgi nekur nav zuduši, atgādināja E.Smiltēns. “Lai arī starptautiskā sabiedrība ir daudz darījusi, lai vairs neatkārtotos traģiskie 20.gadsimta vēstures notikumi, diemžēl neiecietība, ksenofobija, antisemītisms, naida kurināšana, konflikti un vardarbība mums tuvos un tālos pasaules reģionos nav tikai pagātne. Patiesībā tas ir tepat aiz mūsu robežām,” sacīja E.Smiltēns.

E.Smiltēns apliecināja, ka Latvija vienmēr ir stingri un konsekventi nosodījusi okupācijas varu un viņu līdzskrējēju pastrādātos noziegumus pret cilvēci.

E.Smiltēns arī uzsvēra, ka nedrīkstam aizmirst vēsturi un no tās nākas arī mācīties: “No šīm vēstures ļoti sāpīgajām pusēm mēs varam mācīties tieši visvairāk. Mācīties galveno – to, kas stāv pāri visam. To, ka mēs esam cilvēki. Galvenais ir mācīties cilvēcību. Mācīties atšķirt labu no ļauna. Kamēr mūsos būs daudz gaismas un mūsu būs daudz, tumsa nekad neuzvarēs.”

Holokausta upuru piemiņas brīdī piedalījās arī deputāti, kā arī citas valsts amatpersonas un ārvalstu diplomātiskais korpuss.

Pirms 83 gadiem, 1941.gada 4.jūlijā, Rīgā tika nodedzinātas piecas sinagogas, iezīmējot aizsākumu nacistu okupācijas varas īstenotajam holokaustam.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720318463375
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Saeimas Preses dienests

Svētdien, 14.jūlijā