Saeimas Juridiskā komisija: sodi par noziegumiem pret valsts drošību būs bargāki

(06.12.2023.)
Galerija

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 6.decembrī, trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts pastiprināt kriminālatbildību par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, pauž likumprojekta autori. 

Plānots, ka par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu. Likuma grozījumi paredz, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem šobrīd noteikto piecu gadu vietā. Tāpat paredzēts, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju. Savukārt, ja noziedzīgo nodarījumu būs veikusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, tam varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās.

Par palīdzību ārzemniekam, ārvalsts organizācijai vai ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā plānots piemērot brīvības atņemšanu no gada līdz 10 gadiem (šobrīd līdz pieciem gadiem), konfiscējot mantu vai bez tās. Arī par šādu noziedzīgu nodarījumu plānots vairs nepiemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu un naudas sodu. Gadījumā, ja palīdzību ārvalstij būs sniegusi personu grupa, amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, vainīgo plānots sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trīs līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās.

Tāpat ar likumprojektu plānots pastiprināt atbildību par spiegošanu, nosakot minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads, kā arī paredzot iespēju piemērot papildsodu – mantas konfiskāciju. Plānots, ka par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu varēs piespriest mūža ieslodzījumu, brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 20 gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās, un probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Krimināllikumu plānots papildināt arī ar jaunu pantu, paredzot atbildību gadījumā, ja persona pārkāpj aizliegumu organizēt vai veikt militāri taktisku uzdevumu apmācības vai piedalīties tajās. Plānots, ka par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai naudas sodu.

Savukārt gadījumā, ja persona sniegs apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas, materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu iestādē, uzņēmumā vai citā objektā, un šis nepatiesais paziņojums būs vērsts pret diviem vai vairāk objektiem, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību vai naudas sodu.

Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 5.martā
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Iekšējās drošības apakškomisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
14:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde