E.Smiltēns Vācijas Bundestāga prezidentei: drošības jomā esam cieši sabiedrotie

(08.06.2023.)
Galerija

“Šobrīd cīņa norit ne tikai par Ukrainas zemes kvadrātmetriem, bet arī par to, vai uzvarēs tā pasaules kārtība, kurā noteicošais ir tiesību spēks, vai arī tas tiks pārdefinēts par tiesībām uz spēku. Uzvara Ukrainā nozīmē ļoti daudz globālajai nākotnei. Latvija un Vācija drošības jomā ir cieši sabiedrotie,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ceturtdien, 8.jūnijā, parlamentā tiekoties ar Vācijas Bundestāga prezidenti Berbeli Bāsu (Bärbel Bas).

E.Smiltēns atzīmēja, ka mums kopā ir jādara viss iespējamais, lai Ukraina uzvarētu un civilizētā pasaule pierādītu tiesību spēku. “Laikā, kad mūsu kaimiņvalsts pārvērtusies par industriāla apmēra nāves mašīnu, mēs redzam, ka ar līdzšinējo NATO atturēšanas politiku vairs nepietiek. Mums jābūt gataviem aizsardzībai no pirmās minūtes. Agresoram nedrīkst būt ne mazāko šaubu par to, ka cīnīsimies par katru kvadrātcentimetru savas zemes,” uzsvēra E.Smiltēns. Tiem, kas ir veikuši smagus noziegumus, ir jāuzņemas pilna atbildība, pauda Saeimas priekšsēdētājs.

B.Bāsa atzīmēja, ka arī savu pacifismu atstājusi pērn maijā vizītes laikā Ukrainas pilsētās Kijivā, Bučā un Irpiņā, un akcentēja, ka Vācija nodrošinās atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Runājot par Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību un NATO, E.Smiltēns uzsvēra, ka mums ir jādod skaidra ceļa karte tiem cilvēkiem, kuri tic savas valsts nākotnei un piederībai Rietumu pasaulei un ir gatavi par šo pārliecību atdot savu dzīvību.

Pārrunājot Krievijas rīcību, šonedēļ uzspridzinot tās okupētajā Hersonas apgabalā esošo Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostu, E.Smiltēns un B.Bāsa bija vienisprātis par nepieciešamību Eiropas Savienībai kopīgi sniegt atbalstu cietušajiem. Saeimas priekšsēdētājs rosināja Vācijas Bundestāga prezidenti kopā vērsties pie citu valstu līderiem, aicinot paust skaidru nosodījumu un sniegt aktīvu palīdzību Ukrainai, kā arī “politiski saukt lietas īstajos vārdos – Krievija ir teroristiska valsts”.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra Vācijas lomu Baltijas reģiona drošības stiprināšanā, izceļot tās militāro klātbūtni Lietuvā un Vācijas gaisa spēku dalību NATO gaisa telpas patrulēšanā Baltijas valstīs. Tāpat E.Smiltēns akcentēja arī Latvijas un Igaunijas lēmumu iegādāties vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T", kas tiek ražota Vācijā. Šis būs Latvijas lielākais militārais iepirkums kopš neatkarības atgūšanas, sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Pārrunājot Latvijas un Vācijas sadarbību ekonomikā, Saeimas priekšsēdētājs akcentēja, ka Vācija ir trešais mūsu lielākais tirdzniecības partneris, taču pastāv vēl lielāks izaugsmes potenciāls, tostarp loģistikas projektā “Rail Baltica”, kā arī enerģētikā. E.Smiltēns uzsvēra, ka, stiprinot mūsu ekonomiskās saites, varēsim nodrošināt valstu ekonomisko izaugsmi, lai varētu finansēt arī nepieciešamības aizsardzībā, veselības aprūpē un citās jomās.

Ar B.Bāsu parlamentā tikās arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols un deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Vācijas parlamentu vadītājas vietniece Jana Simanovska.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720308915559
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas  

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 20.maijā