Edvards Smiltēns Madridē: Spānija ir izcils piemērs NATO sabiedroto solidaritātei

(12.05.2023.)
Galerija

Spānija nodrošina skaitliski otru lielāko kontingentu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā un veic patrulēšanu Baltijas gaisa telpā. Redzot nepieciešamību nodrošināt pretgaisa aizsardzību, Spānija nevilcinoties lēma par NASAMS sistēmas izvietošanu Latvijā. Tas ir izcils piemērs sabiedroto vienotībai un solidaritātei, pauda Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, darba vizītē Madridē tiekoties ar Spānijas amatpersonām.

Saeimas priekšsēdētāja vadītā delegācija Madridē šodien tikās ar Spānijas Deputātu kongresa prezidenti Meričelu Batetu Lamanju (Meritxell Batet Lamaña) un Senāta pirmo viceprezidenti Mariju Kristīnu Narbonu-Ruisu (Maria Cristina Narbona Ruiz).

“Neskatoties uz ievērojamo attālumu starp mūsu valstīm, mēs patlaban sastopamies ar tiem pašiem izaicinājumiem un esam daudz tuvāk, nekā varētu domāt. Vēlamies turpināt ciešo partnerību aizsardzības jomā, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti un mieru NATO valstīs,” uzsvēra E.Smiltēns.

Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka būtiski īstenot NATO Madrides samitā pieņemtos lēmumus alianses austrumu flanga stiprināšanai. Prioritāte ir palielināt paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu līdz kaujasspējīgai brigādei, sacīja E.Smiltēns. Savukārt, raugoties uz NATO Viļņas samitu, nepieciešami konkrēti un koordinēti lēmumi par pretgaisa aizsardzības stiprināšanu Baltijā.

Puses bija vienisprātis par nepieciešamību pastiprināt sankciju politiku pret Krieviju, jo sankcijas darbojas un novājina agresora kaujasspējas. Tāpat Krievija jāsauc pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem agresijas noziegumiem.

Runājot par Ukrainas eiroatlantisko integrāciju, Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka jautājums vairs nav par to, vai Ukraina kļūs par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet gan par to, kad un kā. Viņš uzsvēra, ka līdzvērtīgi jāatbalsta arī Moldova, kas ir skaidri paudusi savu izvēlēto ceļu. Šīs valstis nedrīkst palikt “pelēkajā” drošības zonā.

Pārrunājot gaidāmo Spānijas prezidentūru Eiropas Savienībā, puses bija vienisprātis, ka tā iekrīt izaicinājumiem pilnā laikā un joprojām būs aktuālas Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās sekas. Savienībai būs jāturpina strādāt un palielināt konkurētspēju augstu enerģijas cenu un inflācijas apstākļos. Novērtējot Ukrainas un Moldovas progresu, Latvija iestājas par iestāšanās sarunu uzsākšanu jau šā gada beigās. Spānijas amatpersonas uzsvēra, ka ir jāstrādā pie kopīgas Eiropas Savienības migrācijas politikas, tā ir aktuāla problēma abās mūsu valstīs.

Ģeogrāfiskais attālums nav šķērslis, lai attīstītu ciešākas ekonomiskās saites starp Latviju un Spāniju. Savstarpējā tirdzniecība pēdējā gadā ir pieaugusi, un mēs redzam labas sadarbības perspektīvas arī nākotnē, atzina E.Smiltēns.  Latvija augstu vērtē Spānijas uzņēmumu iesaisti “Rail Baltica” projekta attīstībā, tāpat esam ieinteresēti padziļināt sadarbību tehnoloģiju un mākslīgā intelekta jomā.

Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājs tikās arī ar Spānijas Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas ģenerālsekretāru – admirāli Huanu Fransisko Martinesu-Nunjesu (Juan Francisco Martínez Núñez) un Spānijas Ārlietu, Eiropas Savienības un sadarbības ministrijas valsts sekretāru Eiropas Savienības jautājumos Paskvālu Ignasio Navarro-Riosu (Pascual Ignacio Navarro Rios) un sniedza vairākas intervijas Spānijas medijiem.

Kopā ar Saeimas priekšsēdētāju Spāniju vizītē apmeklē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 30.maijā
09:00  Saeimas 2024.gada 30.maija kārtējā sēde
17:00  2024.gada 30.maija atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem - atcelta