Andris Sprūds: vardarbība ir jāatpazīst un jānovērš

(29.03.2023.)
Galerija

“Šis ir nozīmīgs solis, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē gan Eiropas, gan nacionālā līmenī,” trešdien, 29.martā komisijas sēdē pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds,  uzsverot - būtiski ir atpazīt vardarbību, to preventīvi novērst, palīdzēt vardarbībā cietušajiem, iedrošināt cilvēkus par to runāt un nebaidīties lūgt palīdzību. 

Komisijas priekšsēdētājs akcentēja nevalstiskā sektora kā būtiska sadarbības partnera lomu nacionālās pozīcijas formulēšanā, ekspertīzes sniegšanā un pieredzes apmaiņā. Tāpat A.Sprūds aktualizēja vardarbības novēršanu interneta vidē: “Šādiem noziegumiem ir pārrobežu raksturs, tādēļ ir nepieciešams stingrs Eiropas Savienības regulējums.”

Komisija sēdē apstiprināja Tieslietu ministrijas un Labklājības ministrijas sagatavotās nacionālās pozīcijas direktīvas priekšlikumam par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu.

Pašlaik nav konkrēta Eiropas Savienības tiesību akta, kurā būtu visaptveroši risināts jautājums par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, skaidroja atbildīgo ministriju pārstāvji. Ar šo direktīvas priekšlikumu iecerēts sasniegt tos Stambulas konvencijas mērķus, kas ir Eiropas Savienības kompetencē.

Direktīva paredz ieviest vienotu, visaptverošu regulējumu Eiropas Savienībā, nosakot kriminālatbildību un sankcijas par vardarbīgiem nodarījumiem pret sievietēm un vardarbību ģimenē, tostarp kibertelpā, stiprināt cietušo aizsardzību un pieejamību taisnīgam tiesvedības procesam, nodrošināt atbalstu cietušajām personām, kā arī sekmēt šādu nozieguma veida prevenciju un sadarbību starp iestādēm.

Priekšlikums paredz arī dažāda veida specializēta atbalsta pieejamību personām, tostarp bezmaksas palīdzības kontakttālruni vardarbības upuru atbalstam, kam jābūt pieejamam 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.

Tāpat iecerēts veicināt sabiedrības informētību un speciālistu apmācību darbam ar cietušajām personām un likumpārkāpējiem, kā arī stiprināt sadarbību ar nevalstisko sektoru, veicināt pieredzes apmaiņu un savstarpējās konsultācijas krimināllietās.

Direktīvas prasības dalībvalstīm būs jāpārņem divu gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā, informēja ministrijas pārstāvji.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norādīja uz nepieciešamību nākotnē salāgot nacionālo regulējumu ar direktīvas priekšlikuma normām par vardarbības novēršanu kibertelpā, kā arī cietušo tiesiskās aizsardzības stiprināšanas jautājumos.

Deputāti uzsvēra nepieciešamību veicināt sabiedrības uzticēšanos tiesībsargājošām iestādēm, lai tām palīdzētu izmeklēt un atklāt vardarbības noziegumus pret sievietēm, sniegtu atbalstu vardarbībā cietušajiem un novērstu jaunus vardarbības gadījumus.

 

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 20.maijā