Lai veicinātu profesionālās izglītības kvalitāti un prestižu, Saeima ceturtdien, 18.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Profesionālās izglītības likumā.

„Deputātiem ir pārliecība, ka darba devēji ir aktīvāk jāiesaista profesionālās izglītības satura, prestiža un kvalitātes uzlabošanā. Tomēr mums priekšā ir vēl daudz neatbildētu jautājumu un liels darbs, lai sagatavotu un pieņemtu kvalitatīvu profesionālās izglītības regulējumu,” akcentē par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.

Lai profesionālā izglītības iestāde varētu ātri reaģēt uz izmaiņām reģionālajā darba tirgū, grozījumi paredz tajās izveidot jaunu koleģiālu pārvaldes institūciju –  konventu, kurā darbotos skolas direktors, tās ministrijas pārstāvji, kuras padotībā ir skola, kā arī attiecīgās pašvaldības un darba devēju pārstāvji. „Skatot šo likumprojektu komisijas sēdē, deputātiem nebija pārliecības, vai konventam tik plaši un dziļi jāiejaucas skolas iekšējā pārvaldē, kā to paredz Ministru kabineta sagatavotie grozījumi. Piemēram, kādēļ darba devējiem būtu jāiesaistās pedagogu atlasē un novērtēšanā,” skaidroja komisijas priekšsēdētāja.

Grozījumi paredz izveidot arī nozares ekspertu padomi, lai sekmētu profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, profesionālās izglītības attīstības plānošanā iesaistot valsts, pašvaldību, darba devēju, arodbiedrību un nozares speciālistu pārstāvjus.

Tāpat likumā plānots noteikt piecus profesionālās kvalifikācijas līmeņus, kā arī, lai mazinātu skolu pametušo jauniešu skaitu, paredzēts izsniegt atsevišķus iegūto izglītību un iegūto profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus. Piemēram, ja audzēknis ir nokārtojis visus centralizētos eksāmenus, bet nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, viņš nesaņem diplomu un nevar iestāties augstskolā, norāda likumprojekta autori. 



Saeimas Preses dienests