Saeima ceturtdien, 6.maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Apsardzes darbības likumā. Tie paredz ieviest Apsardzes darbības reģistru, vienlaikus mainot apsardzes komersantu reģistrācijas kārtību. 

Izmaiņu mērķis ir palielināt Valsts policijas un citu apsardzes darbību kontrolējošo institūciju iespējas veikt kontroles pasākumus, savlaicīgi identificēt un atklāt likumpārkāpumus, kā arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē, teikts likumprojekta anotācijā. 

Grozījumi paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Apsardzes darbības reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja, bet iekšējās drošības dienestam – reģistrācijas apliecība. Tās aizstās iekļaušana reģistrā. 

Reģistrā iekļaus apsardzes darbības veikšanai un tās kontrolei nepieciešamo informāciju, piemēram, ziņas par apsardzes komersantiem un tiem atļautajiem apsardzes pakalpojumu veidiem, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujām, iekšējās drošības dienestiem. Tāpat reģistrā tiks norādīta informācija par izglītības iestādēm, kas īsteno apsardzes sertifikāta saņemšanai vai termiņa pagarināšanai nepieciešamo apmācību, fiziskām personām, kas apgūst apmācību apsardzes sertifikātu saņemšanai vai derīguma termiņa pagarināšanai, un izsniegtajiem apsardzes sertifikātiem. 

Likums noteic, ka par reģistrēto apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu veiktās apsardzes darbības kontroli būs maksājama ikgadējā valsts nodeva. Kārtību un apmēru, kādā tā maksājama, noteiks Ministru kabinets. 

Ieviešot jauno reģistrācijas kārtību, saglabāti jau pašlaik noteiktie ierobežojumi apsardzes darbības uzsākšanai. Apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu turpmāk varēs izslēgt no reģistra tad, ja ikgadējā valsts nodeva nebūs samaksāta.

Saeimas Preses dienests