Lai nodrošinātu papildu finansējumu valsts aizsardzības spēju attīstībai un sabiedrības noturības stiprināšanai, Saeima trešdien, 3.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības un drošības fonda likumu. Fonds kalpos kā instruments papildu finanšu līdzekļu piesaistei un mērķtiecīgai izmantošanai valsts drošības stiprināšanai. Jaunais likums saistīts ar 2026.gada budžetu.
“Fonds papildinās līdzšinējo noteikto ilgtermiņa finansēšanas sistēmu, nodrošinot elastību īstermiņa un vidēja termiņa projektu īstenošanā. Šī fonda izveide būs stratēģisks solis mūsu valsts drošības stiprināšanā, un tas ļaus ātri reaģēt uz jaunām apdraudējuma situācijām un sniegs iespēju mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus mūsu sabiedrības drošībā un noturībā,” izskatot likuma projektu atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, akcentēja komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Likums noteic Valsts aizsardzības un drošība fonda izveides, finansēšanas, pārvaldības un līdzekļu izmantošanas kārtību. Jaunais likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Jaunveidojamais fonds ļaus nodrošināt papildu un elastīgu finanšu instrumentu, lai finansētu būtiskus aizsardzības un drošības projektus, kas nav ietverti vidēja termiņa budžeta ietvarā vai kuriem mainījusies operacionālā vajadzība. Fonds neietekmēs bāzes finansējumu aizsardzības nozarei, bet darbosies kā papildmehānisms valsts un sabiedrības drošības stiprināšanai, teikts projekta anotācijā.
Valsts aizsardzības un drošības fonda finansējumu veidos valsts budžeta līdzekļi, fizisko un juridisko personu ziedojumi, ārvalstu finanšu palīdzība un citi ieņēmumi.
Fonda līdzekļus varēs izmantot Nacionālo bruņoto spēku attīstībai atbilstoši NATO attīstības mērķiem, kā arī, lai stiprinātu aizsardzības industriju un atbalstītu militāras nozīmes un divējāda lietojuma aizsardzības jomas projektus, attīstītu civilo aizsardzību, krīzes vadības sistēmu, stiprinātu valsts iekšējo un ārējo drošību, kiberdrošību un valsts robežas drošību.
Tāpat fonda līdzekļi būs paredzēti militārās mobilitātes un divējāda lietojuma infrastruktūras projektu īstenošanai, militārā atbalsta nodrošināšanai Ukrainai, Latvijas diplomātisko pārstāvniecību drošības sistēmu uzlabošanai, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības pasākumiem.
Likums noteic, ka fonda pārvaldību koordinēs Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas, Iekšlietu, Ārlietu un Satiksmes ministrijām. Tām katru gadu būs jāsagatavo fonda finanšu līdzekļu izmantošanas plāns, savukārt, lai veicinātu caurskatāmību un sabiedrības uzticību valsts finanšu pārvaldībai, ministrijām būs jānodrošina publisks pārskats par fonda ieņēmumiem, izdevumiem un sasniegtajiem rezultātiem.
Saeimas Preses dienests