“Atveseļošanas un noturības mehānismam kā Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldītai budžeta programmai paredzēta liela loma Covid-19 pandēmijas radītās ietekmes mazināšanā Eiropas valstīs. Lai izdarītu secinājumus par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projektā iecerētajām reformām un investīcijām, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija tuvākajās sēdēs plāno padziļināti skatīt katru no plānā iekļautajiem virzieniem,” trešdien, 17.februārī, sacīja komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Sēdē Finanšu ministrija iepazīstināja komisijas deputātus ar iecerētajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) virzieniem, reformu piedāvājumiem un finansējuma sadalījumu. Kā informēja ministrija, darbs pie ANM ieviešanas plānots sešos virzienos: klimata pārmaiņas un ilgtspēja; digitālā transformācija; ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma; veselība; nevienlīdzības mazināšana; likuma varas stiprināšana.
Komisijai diskutējot par ANM kopumā, deputāti uzklausīja ministriju redzējumu par iecerēto finansējuma sadali plāna ietvaros. Paredzēts, ka 20 procentus no ANM līdzekļiem ieguldīs digitalizācijā, bet 37 procentus – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 20 procentus, veselības nozares projektiem – 11 procentus, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 10 procentus, bet likuma varas stiprināšanai – divus procentus. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro.
“Vairākas no uzklausītajām ministrijām atzīmēja, ka ieplānotais finansējums nav pietiekams un ar to iespējams risināt tikai akūtākos izaicinājumus. Pašlaik rodas bažas, ka mehānismā nav paredzēts arī adekvāts finansējums, lai sasniegtu iecerētos mērķus eksportā,” sacīja V.Dombrovskis.
Komisija tuvākajā sēdē plāno skatīt jautājumu par industriālajiem parkiem reģionos plāna sadaļas “Nevienlīdzības mazināšana” ietvaros, bet vēl pēc nedēļas – par klimata pārmaiņām un ilgtspēju, informēja V.Dombrovskis.
Saeimas Preses dienests