Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 16.decembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tiesībsarga likumā, kas paredz izmaiņas tiesībsarga izvirzīšanas kārtībā, kā arī pilnvaru termiņā.
Ar izmaiņām plānots noteikt, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Plānots, ka attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī un vēl neattieksies uz nākošajām tiesībsarga vēlēšanām.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis.
Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka Saeima tiesībsargu apstiprina amatā pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Šobrīd likums paredz, ka nepieciešams ne mazāk kā piecu parlamenta deputātu atbalsts kandidāta izvirzīšanai. Tāpat paredzēts likumā nostiprināt līdzšinējo praksi, ka izvirzītie tiesībsarga amata kandidāti pirms Saeimas sēdes, kurā tiesībsargs tiks apstiprināts amatā, uzklausāmi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Attiecīgās izmaiņas būtu priekšnoteikums augstākam sākotnējam kandidāta atbalstam no likumdevēja puses, kas sekmētu rūpīgāku un kvalitatīvāku tiesībsarga izraudzīšanās procesu jau izvirzīšanas stadijā, skaidrots anotācijā.
Likumprojekts paredz papildināt prasības attiecībā uz tiesībsarga amata kandidāta izglītību, nosakot, ka personai ir jābūt ieguvušai vismaz maģistra grādu vai atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem pielīdzinātu izglītību, kā arī paredzot, ka kandidātam jāpārvalda latviešu valoda un vismaz divas svešvalodas.
Plānots arī atteikties no tiesībsarga administratīvās imunitātes.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.
Saeimas Preses dienests