Zanda Kalniņa-Lukaševica: mākslīgais intelekts ir tagadne, nevis nākotne

(12.03.2024.)
VideoGalerija

“Mākslīgais intelekts ir tagadne, nevis nākotne. Skaidri apzināmies, cik nozīmīgi ir atšķirt patiesību no meliem, it īpaši šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos un it īpaši šogad – vēsturiski lielākajā vēlēšanu gadā pasaulē. Dezinformācijas pieaugums, apjomīgas informācijas manipulācijas ir nopietns pretinieks. Tas rada apdraudējumu demokrātijai, drošībai un tiesiskumam. Mākslīgā intelekta rīki dezinformācijas atpazīšanai, atmaskošanai un atspēkošanai ir ļoti nepieciešami,” otrdien, 12.martā, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica, uzrunājot klātesošos parlamentā notiekošajā starptautiskajā konferencē “Mākslīgais intelekts dezinformācijas atmaskošanai”, kas rīkota sadarbībā ar Latvijas Universitāti.

Z.Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka mākslīgā intelekta loma tikai palielināsies, tostarp nepatiesības un melu atmaskošanā. Tāpēc jomas ekspertiem, sabiedrībai un politiķiem ir jāstrādā tandēmā, lai nepieļautu mākslīgā intelekta izmantošanu pret sabiedrību kopumā.

Norādot, ka mākslīgais intelekts ir noderīgs daudzās sfērās, Z.Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka tehnoloģijas visstraujāk attīstās tieši krīžu un kara apstākļos. To šodien pierāda Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu. Mākslīgā intelekta sniegtās iespējas arī izmanto, ievācot un apkopojot pierādījumus par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem, kā arī Ukrainas teritorijas atmīnēšanā. Visus šos uzdevumus var paveikt daudz ātrāk nekā tad, ja to darītu manuāli.

“Vienlaikus apzināmies, ka ar mākslīgā intelekta attīstību pieaug arī iespējas radīt viltus saturu. Jebkuras personas identitātes ļaunprātīga izmantošana un manipulēšana ir viens no būtiskākajiem riskiem. Tāpat arī iespējama ārvalstu iejaukšanās valstu demokrātiskajos procesos, izmantojot gan mākslīgā intelekta produktus, gan vadītus algoritmus, gan arī lielo datu analīzi. Ja to visu kombinē kopā, nonākam pavisam bīstamos ūdeņos,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica sacīja, ka patlaban Saeima strādā pie tiesiskā regulējuma mākslīgā intelekta izmantošanai konkrētās jomās, vispirms iestājoties par demokrātijas nosargāšanu. Valsts prezidents ir ierosinājis veikt grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, savukārt Saeimas deputāti ir izstrādājuši izmaiņas Krimināllikumā, kas paredz kriminalizēt mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu rezultātus, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģijas, un nodrošināt vēlētāju tiesības piedalīties taisnīgās un brīvās vēlēšanās.

Šonedēļ Eiropas Savienība noslēdz trīs gadus ilgušo darbu, lai izstrādātu un pieņemtu pirmo tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta jomā. Tāpat arī sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā tiks noslēgts darbs pie Eiropas Padomes Mākslīgā intelekta konvencijas izstrādes.

 “Šodienas konference ir ne tikai starts ļoti būtiskam un aktuālam Eiropas Savienības pētniecības projektam, bet arī pienesums gan Latvijas, gan Eiropas likumdošanas procesam un demokrātijas aizstāvībai. Tam ir liels potenciāls atšķirt patiesību no maldiem šodienas maldu un māņu džungļos,” sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Saeimā šodien notika starptautiskā konference, kurā eksperti kopā ar Saeimas deputātiem diskutēja par mākslīgā intelekta nozīmi dezinformācijas apkarošanā un izaicinājumiem Latvijā, Eiropas Savienībā un NATO. Konferenci organizēja Saeima sadarbībā ar Latvijas Universitāti par godu starptautiskā zinātniskā projekta “AI4Debunk” atklāšanai, ko universitāte kopā ar citām organizācijām no astoņām valstīm sākusi īstenot Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas ietvaros. Tā mērķis ir izstrādāt mākslīgā intelekta rīkus, kas ļautu iedzīvotājiem tiešsaistē veikt uzticamu pārlūkošanu un saziņu. Tas palīdzētu plašākā mērogā apkarot un atklāt dezinformāciju un propagandu.

Konferencē klātesošos uzrunāja arī Latvijas Universitātes profesore, projekta “AI4Debunk” vadītāja Inna Šteinbuka, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Diskusijā piedalījās arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks, jaunievēlētais Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals un citi.

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72177720315383052/
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesības 

 

Saeimas Preses dienests

Sestdien, 27.aprīlī