Mantinieks par aizgājēja parādsaistībām atbildēs tikai mantojuma apmērā, paredz likumprojekts

(12.03.2024.)

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 12.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu, tostarp ieviešot skaidrāku mantojuma pieņemšanas procesu. 

Kā atzīmē likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas, patlaban bieži vien pastāv gadījumi, kad mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmēji (mantinieki) dažādu iemeslu dēļ neuzsāk mantojuma lietu, nepabeidz to vai nav noskaidrojami. Lai to risinātu, ar likumprojektu iecerēts mantojumu tiesību regulējumu pilnveidot. Tostarp ar grozījumiem plānots noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. Proti, mantinieks par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildēs tikai saņemtā mantojuma apmērā. 

“Pieņemot mantojumu, mantinieks atbild arī par aizgājēja parādiem. Grozījumi paredz, ka no mantinieka nevarēs paņemt vairāk, nekā viņš ir mantojis. Šādi nosacījumi varētu veicināt mantinieku vēlmi mantojumam savlaicīgi pieteikties,” pauž Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību. 

Šobrīd likums pieļauj dažādus gribas izteikumus par mantojuma pieņemšanu (turklāt dažādos termiņos). Tas, kā atzīmē likumprojekta autori, var radīt neskaidrības, vai mantojuma atstājējam ir saistību un tiesību pārņēmēji un vai tie pienācīgā veidā izteikuši gribu pieņemt mantojumu, vai gluži pretēji – mantinieku nav un mantojums piekritīgs valstij kā bezmantinieka manta. Ar grozījumiem iecerēts precizēt gribas izteikšanas formu un noteikt, ka mantojuma pieņemšanai turpmāk būs tikai viens termiņš – tas, kuru noteicis zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, sludinājumā par mantojuma atklāšanos. 

Paredzēts, ka notārs individuāli ar vēstuli aicinās zināmos mantiniekus (līdz 3.šķirai), lai tie pauž gribu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Tāpat iecerēts, ka mantojuma pieņemšanas termiņš būs garāks par kreditoru pretenziju termiņu. Līdz ar to mantiniekiem pirms izvēles izdarīšanas būs zināmas visas kreditora pretenzijas, paredz grozījumi. Tāpat ar grozījumiem iecerēts precizēt mantojuma dalīšanas kārtību. 

Vēl ar likumu izmaiņām plānots noņemt bāriņtiesām neraksturīgu funkciju – mantojuma aizgādņa absolūtu kontroli. Plānots, ka bāriņtiesām saglabāsies aizgādņa iecelšanas un atcelšanas, kā arī dokumentu glabāšanas funkcija. 

Juridiskā komisija jau iepriekš atbalstījusi saistītus grozījumus Civillikumā. Lai tie un arī šodien galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Notariāta likumā stātos spēkā, par tiem vēl galīgajā lasījumā jālemj Saeimai.


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 27.aprīlī