“Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanas stratēģijai ir jābūt skaidrākai, sniedzot konkrētu atbildi par to, kādā apjomā līdz 2030.gadam plānots samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kā to ir iecerēts panākt,” trešdien, 19.maijā, pēc Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes pauda tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Sēdē deputāti kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Kūdras nozares asociācijas pārstāvjiem pārrunāja siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājuma opcijas, pievēršoties kūdras nozares ilgtspējīgas pastāvēšanas jautājumam.

Kā atzīmēja atbildīgā ministrija, stratēģijas mērķis ir nodrošināt Latvijas klimatneitralitāti 2050.gadā. Lai to sasniegtu, ir izvirzīti divi stratēģiskie mērķi - SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana.

Ministrijas pārstāvji deputātiem izklāstīja Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030.gadam, kas tostarp ietver mērķi nepieļaut ar kūdras ieguvi saistīto SEG emisiju pieaugumu, saglabājot to 2005.-2009.gada perioda vidējo SEG emisiju līmenī.

Pēc kūdras nozares pārstāvju uzklausīšanas, V.Dombrovskis akcentēja, ka “šobrīd kūdras nozarei un līdzīgi arī vairākām citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tostarp lauksaimniecības un enerģētikas nozarei, nav skaidrības par savu nākotni, ņemot vērā saistītas, ko paredz Eiropas zaļais kurss. Tas būtiski apgrūtina uzņēmēju iespējas plānot darbu ilgtermiņā. Rodas bažas, ka saistības ir uzņemtas bez lielas izpratnes par to, ko tas maksās tautsaimniecībai un konkrētajiem tās sektoriem”.

Komisija savā darba kārtībā plāno turpināt spriest par saistībām, ko paredz Eiropas zaļais kurss, uzklausot arī citu nozaru pārstāvjus, informēja komisijas priekšsēdētājs.

Saeimas Preses dienests