Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 27.aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Apsardzes darbības likumā. Tie paredz ieviest Apsardzes darbības reģistru, vienlaikus mainot apsardzes komersantu reģistrācijas kārtību.

Iecerēto izmaiņu mērķis ir palielināt Valsts policijas un citu apsardzes darbību kontrolējošo institūciju iespējas veikt kontroles pasākumus, savlaicīgi identificēt un atklāt likumpārkāpumus, kā arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumi paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Apsardzes darbības reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja, bet iekšējās drošības dienestam – reģistrācijas apliecība. Tās aizstās iekļaušana reģistrā.

Reģistrā plānots iekļaut apsardzes darbības veikšanai un tās kontrolei nepieciešamo informāciju. Tajā iecerēts iekļaut ziņas par apsardzes komersantiem un tiem atļautajiem apsardzes pakalpojumu veidiem, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujām, iekšējās drošības dienestiem. Tāpat plānots reģistrā norādīt informāciju par izglītības iestādēm, kas īsteno apsardzes sertifikāta saņemšanai vai termiņa pagarināšanai nepieciešamo apmācību, fiziskām personām, kas apgūst apmācību apsardzes sertifikātu saņemšanai vai derīguma termiņa pagarināšanai, un izsniegtajiem apsardzes sertifikātiem. Reģistrā iecerēts iekļaut arī citu informāciju apsardzes darbības kontrolei.

Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka par reģistrēto apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu veiktās apsardzes darbības kontroli ir maksājama ikgadējā valsts nodeva. Iecerēts, ka kārtību un apmēru, kādā tā maksājama, noteiks Ministru kabinets.

Ieviešot jauno reģistrācijas kārtību, plānots saglabāt jau pašlaik noteiktos ierobežojumus apsardzes darbības uzsākšanai. Tāpat iecerēts, ka turpmāk apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu varēs izslēgt no reģistra, ja ikgadējā valsts nodeva nebūs samaksāta.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl trešajā – galīgajā - lasījumā jāskata Saeimai.

Saeimas Preses dienests