Saeima pieņem deklarāciju par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu

(06.05.2021.)

Saeima ceturtdien, 6.maijā, pieņēma deklarāciju par Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu, godinot visu armēņu genocīda upuru piemiņu un apliecinot cieņu izdzīvojušajiem. 

Saeima uzsver, ka Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci un apzinās savu pienākumu atzīt un pieminēt šos noziegumus, lai nepieļautu to atkārtošanos. 

“Ārlietu komisijas virzītā un atbalstītā deklarācijas versija tapusi pēc visu ieinteresēto pušu, diplomātu, vēsturnieku un pētnieku uzklausīšanas, pēc diskusijām, izpētes un pārdomām. Armēņu genocīds gan nekad nebūs de jure līmeņa atzinums – to atbilstoši Vīnes konvencijai vairs nav iespējams iztiesāt. Atzīt vai neatzīt to - ir politiskas izšķiršanās jautājums. Un tas nav vienkāršs jautājums. Genocīds ir smagākais noziegums pret cilvēci, kam nav noilguma. Mēs zinām, kas ir noziegumi pret cilvēci, un ir svarīgi neaizmirst, ka šāda pieredze ir arī citām tautām. Tas nav bartera, savstarpējā izdevīguma vai sīku, mazsvarīgu "politisko punktu" jautājums,” norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols. 

Saeima apzinās, ka Osmaņu varas iestāžu darbības rezultātā liels skaits armēņu tautības iedzīvotāju tika piespiedu kārtā deportēti uz citiem impērijas reģioniem, kā rezultātā bada, fiziskas vardarbības un slepkavību dēļ tika zaudētas daudzas dzīvības. 

Deputāti nosoda pret armēņu tautu vērstos Osmaņu impērijas īstenotos noziegumus, slepkavības un piespiedu pārvietošanu. Deputāti arī pauž pārliecību, ka atklātas un brīvas diskusijas par vēsturiskiem jautājumiem ir nesaraujami saistītas ar veselīgu un nobriedušu demokrātiju veidošanos. 

Saeima aicina starptautisko sabiedrību izvērtēt šos vēstures notikumus un vērst skatu uz nākotni, kuru mēs vēlamies veidot brīvu no vardarbības un neiecietības - tādu nākotni, kur tiek ievērotas cilvēktiesības un ikviens indivīds var justies brīvs, neapdraudēts un drošībā. 

Deklarācijā deputāti atzīmē, ka ir svarīgi pieminēt to cilvēku zaudētās dzīvības, kuri gāja bojā Osmaņu impērijas varas iestāžu organizētajā armēņu genocīdā - masu slepkavībās un piespiedu pārvietošanā, kas sākās 1915.gada 24.aprīlī ar armēņu kopienas intelektuāļu un aktīvistu arestu toreizējā Konstantinopolē. 

Saeima ņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un Eiropas Parlamenta 1987.gada 18.jūnija rezolūciju, kurā atzīts, ka šie notikumi ir genocīds saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.oktobrī
09:00  Saeimas 2021. gada 28. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:35  Saeimas Prezidija sēde
12:10  Saeimas 2021. gada 28. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
13:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
14:25  Saeimas Prezidija sēde
14:45  Saeimas 2021. gada 28. oktobra trešā attālinātā ārkārtas sēde