Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 23.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Reliģisko organizāciju likumā. Tie aptver izmaiņas, kas saistītas ar reliģisko organizāciju reģistrāciju un darbības izbeigšanu, kā arī paredz pilnveidot kārtību, kādā atlīdzināmi ar kalpošanu saistīti izdevumi reliģiskajās organizācijās kalpojošajam personālam.
Grozījumi paredz Reliģisko organizāciju likumā ieviest jaunu terminu “reliģisko organizāciju kalpojošais personāls”. Plānots, ka likuma izpratnē reliģisko organizāciju kalpojošais personāls būs fiziskas personas, kas nav garīgais personāls vai reliģiskās organizācijas darbinieki, taču kas uz labas gribas pamata un aicinājuma vadīti bez atlīdzības piedalās reliģiskas organizācijas darbības mērķu īstenošanā.
Likumprojekts paredz kalpošanas attiecības ar kalpojošo personālu nodibināt uz vienošanās pamata. Gadījumos, kad kalpojošajam personālam tiek atlīdzināti ar kalpošanu saistīti izdevumi, vienošanās noformējama rakstveidā.
Lai izmaiņas Reliģisko organizāciju likumā stātos spēkā, tās divos lasījumos vēl jāatbalsta Saeimā.
Tāpat Cilvēktiesību komisija lēma iesniegt izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā uz otro lasījumu priekšlikumu likumprojektam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, rosinot gada apliekamajā ienākumā neietvert un ar nodokli neaplikt ar kalpošanu reliģiskajā organizācijā saistīto personificēto izdevumu kompensācijas, kuras sedz reliģiskā organizācija tajā kalpojošajam personālam saskaņā ar rakstiski noslēgto vienošanos.
“Kalpošanā ir saskatāmi līdzīgi elementi kā brīvprātīgajā darbā, taču atšķirībā no brīvprātīgā darba veicēja, kas vienmēr izpilda noteiktus uzdotos rīkojumus, reliģisko organizāciju kalpojošais personāls veic darbību savas misijas ietvaros. Būtu tikai atbilstoši noteikt, ka arī kalpošanas nodrošināšanai izmaksātie līdzekļi ir atbrīvojami no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem,” norāda Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Saeimas Preses dienests