Profesionālo izglītības programmu trūkums apdraud ieslodzījumu vietu pārvaldību nākotnē, jo ar katru gadu samazinās profesionālu darbinieku skaits, to otrdien, 20.janvārī, uzklausot nevalstisko organizāciju pārstāvjus, secināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.

„Pieaicinātie speciālisti šodienas sēdē pauda satraukumu par profesionālās izglītības programmu trūkumu, jo kvalitatīvi sagatavoti darbinieki ir svarīgākais resurss ieslodzījumu vietu pārvaldībā,” rezumē Inese Laizāne, uzsverot, ka tieši darbinieku izglītība un zināšanas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu un dzīves apstākļu uzlabošanu ieslodzījumu vietās, kā arī veicina sodīto personu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.

Kā noskaidroja deputāti, ieslodzījumu vietu amatpersonu amatu aprakstos atbilstoši viņu rangam ir noteiktas prasības uz nepieciešamo 3., 4. vai 5.līmeņa profesionālo izglītību. Šobrīd Latvijā ir akreditēta tikai 3.līmeņa profesionālā penitenciārās jomas izglītības programma Daugavpils Universitātē, bet 4. un 5.līmeņa profesionālo izglītību ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki iegūst citu specialitāšu mācību programmās.

„Tāpat mudināsim Tieslietu ministriju veicināt Latvijas pievienošanos ANO Konvencijas pret spīdzināšanu Papildprotokolam, kas noteiktu neatkarīgas ieslodzījumu vietu pārraudzības institūcijas izveidošanu Latvijā,” norāda Inese Laizāne, uzsverot, ka nav izprotams, kāpēc Latvija ir viena no pēdējām Eiropas Savienības valstīm, kura to nav ratificējusi.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Latvijas pārstāve Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejā (CPT) Ilvija Pūce deputātus šodien iepazīstināja ar CPT atzinumiem par situāciju Latvijas ieslodzījumu vietās. Tāpat atbildes uz deputātu jautājumiem un ieskatu par situāciju ieslodzījumu vietās sniedza tieslietu eksperts, Daugavpils Universitātes profesors Vitolds Zahars un Latvijas Juristu apvienības priekšsēdētājs Rihards Bunka.

Saeimas Preses dienests