Jautājumu par to, ka Eiropas Savienībai (ES) kopējiem spēkiem nepieciešams cīnīties pret dezinformāciju, aktualizējām jau Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015.gadā. Kā liecina Eiropas Revīzijas palātas ziņojums – pa šiem gadiem jau daudz paveikts, tomēr vairākās jomās nepieciešami būtiski uzlabojumi, trešdien, 15.septembrī, atzīmēja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda.

Saeimas Eiropas lietu komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas kopsēdē deputāti šodien iepazinās ar Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu par dezinformācijas apkarošanu ES.

Ziņojums liecina, ka labi darbojas Eiropas Ārējās darbības dienesta Stratēģiskās komunikācijas nodaļas Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa. Dalībvalstīs ir izveidotas kopienas, kas nodarbojas ar dezinformācijas apkarošanu. Informācija par dažādiem dezinformācijas gadījumiem tiek apkopota tādās vietnēs kā EUvsDisinfo. Tāpat darbojas tiešsaistes platformu Prakses kodekss, kas nodrošina iespēju sadarboties ar lielajām interneta platformām, piemēram, Google, Facebook, Twitter, bet šajā jomā aizvien pastāv neatrisināti jautājumi, pauda V.A.Tērauda.

Tomēr ziņojumā izceltas arī vairākas nepilnības ES rīcības plānā dezinformācijas apkarošanai, piemēram, sadrumstalota uzraudzības un ziņošanas sistēma un ilgtermiņa finansējuma trūkums. Tāpat akcentēts personāla un finansējuma trūkums ES stratēģiskās komunikācijas grupās. Jautājumus raisa arī tas, ka pilnvērtīgi netiek izmantota agrīnās brīdināšanas sistēma, sacīja V.A.Tērauda.

Kā norādīja Eiropas Revīzijas palātas loceklis Mihaels Kozlovs, ES kopējā cīņa pret dezinformāciju ir vērtējama kā savienības informatīvās telpas aizsardzība, nevis uzbrukums. Vienlaikus Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā akcentēta arī nepieciešamība uzlabot dezinformācijas apkarošanas darbību koordināciju un pārskatatbildību, kā arī izstrādāt vienotu ES medijpratības stratēģiju, kas ietver arī dezinformācijas apkarošanu.

Saeimas Preses dienests