Saeimas komisijas diskutē par Latvijas progresu Eiropas Komisijas ieteikumu ieviešanā

(06.03.2020.)
Galerija

Saeimas Eiropas lietu un Sociālo un darba lietu komisiju deputāti piektdien, 6.martā, kopā ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem pārrunāja Latvijai veltīto ikgadējo ziņojumu un sniegto rekomendāciju ieviešanas progresu.

Šogad EK ziņojumā teikts, ka Latvija ir panākusi zināmu progresu pērn norādīto ieteikumu īstenošanā, taču mums joprojām ir daži trūkumi, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) vidējos rādītājus. Nozīmīgi, ka EK ir atzinīgi novērtējusi Latvijā samazināto riskantās naudas plūsmu caur savām bankām un to, ka valsts ir pārveidojusi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda.

“Acīmredzams, ka sociālā nevienlīdzība un nabadzība valstī, kā arī pieeja sociāliem pakalpojumiem vēl aizvien ir aktuāla problēma, un to parāda arī Eiropas Komisijas vērtējums. Augstie sociālās nevienlīdzības un nabadzības riski, kā arī neadekvāti finansētā veselības un sociālā aprūpe rada būtiskus sabiedrības sociālās iekļaušanās riskus uz kopējā Eiropas fona,” uzsver V.A.Tērauda.

Kā vienu no svarīgiem izaicinājumiem un Latvijai nozīmīgu nākotnes iespēju komisijas priekšsēdētāja akcentē EK iniciatīvu “Zaļais kurss”, kas apvieno dažādas jaunās politiskās iniciatīvas, lai līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitrālu ekonomiku. Zaļais kurss un tā ietvaros izveidotais Taisnīgas pārkārtošanās fonds veicinās diversificētu un mūsdienīgāku reģionālās ekonomikas attīstību. Fonda galvenais darbības mērķis ir veicināt investīcijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem pārorientēt savu darbību un ražošanas procesus, nodrošinot klimatneitrālas ekonomikas mērķu sasniegšanu.

“Skaidrs, ka patlaban esam starp zaļākajiem enerģijas ražotājiem Eiropas Savienībā, taču atpaliekam energoefektivitātē. Mums ir augsts saražotās atjaunojamās enerģijas īpatsvars, taču tās izmantošana transporta jomā ir ļoti zema, kā to attiecīgi savā ziņojumā ir secinājusi Eiropas Komisija. Latvija ir ieviesusi vairākus energoefektivitātes pasākumus, bet tie galvenokārt ir vērsti uz dzīvojamo ēku sektoru, bet ne fosilās enerģijas patēriņa samazināšanu transporta sektorā,” tā V.A.Tērauda.

Kā Latvijas galvenos izaicinājumus EK savā ziņojumā minējusi arī ES vidējo rādītāju sasniegšanu demogrāfijas jomā, kā arī ieguldījumu paaugstināšanu zinātnē un inovācijās, informē komisijas priekšsēdētāja.

Tāpat ziņojumā teikts, ka darba tirgus Latvijā ir spēcīgs un dinamisks, tomēr parādās cilvēku prasmju un iemaņu deficīts, it īpaši informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī saglabājas nodarbinātības plaisas starp dažādām iedzīvotāju grupām.

EK ikgadējie ziņojumi aptver visas valsts makroekonomiskā vai sociālā ziņā nozīmīgas jomas un aplūko budžeta stāvokli. Tajos novērtēts, kā katrai ES valstij izdevies atrisināt problēmas, kas atzīmētas iepriekšējā gada ES Padomes un Eiropadomes apstiprinātājās valstīm adresētajās rekomendācijās.

 

Foto: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157713380337493
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesības
EK 2020.gada ziņojums par Latviju: 
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2020-european_semester_country-report-latvia_lv.pdf

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 2.maijā
09:00  Saeimas 2024.gada 2.maija kārtējā sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 2.maija atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem