Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti pārrunā iespējas palielināt atbalstu audžuģimenēm

(24.05.2016.)

Lai nodrošinātu iespēju bērniem, kuri palikuši bez savu vecāku gādības, uzaugt ģimeniskā vidē, ir jāpalielina atbalsts tām ģimenēm, kuras vēlas un ir gatavas savā pulkā audzināšanā pieņemt vēl kādu bērnu. To otrdien, 24.maijā, uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks. 

“Visā šajā procesā, kamēr tiek nokārtotas formalitātes un ģimene uz savām mājām var vest vēl kādu bērnu, ir daudz pilnveidojamu lietu. Pozitīvi, ka pagājušajā gadā pieņemtajā Labklājības ministrijas koncepcijā par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanu paredzēti pasākumi, lai ģimenēm, kas pieņem vēl kādu bērnu, sniegtu lielāku atbalstu, tostarp raitāk organizētu apmācības audžuģimenes statusa iegūšanai un sniegtu sociālo nodrošinājumu. Šiem un citiem pasākumiem jāparedz finansējums nākamā gada valsts budžetā. Galvenais uzstādījums - katram bērnam uzaugt ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē,” akcentēja I.Parādnieks. 

Labklājības ministrijas (LM) Ģimenes politikas departamenta direktore Līga Āboliņa deputātus informēja, ka pagājušajā gadā apstiprinātā koncepcija paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt pabalstu bērna uzturam gan audžuģimenē, gan arī aizbildnībā, līdz tas sasniegs divkāršu valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Tāpat paredzēts pārskatīt atlīdzības apmēru par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, uzsākt specializēto audžuģimeņu veidošanu, kā arī no nākamā gada nodrošināt psiholoģisko palīdzību audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, ka arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. 

LM aprēķini liecina, ka nākamajā gadā plānoto pasākumu īstenošanai būs nepieciešami 4,8 miljoni, 2018.gadā – 5,3 miljoni, bet 2019.gadā – 10,8 miljoni eiro. 

Pārrunājot plānoto pāreju no bērnu ārpusģimenes institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu aprūpi, to maksimāli pietuvinot ģimeniskai videi, L.Āboliņa informēja, ka šai iecerei līdz 2020.gadam paredzēts finansējums no Eiropas Savienības fondiem kopumā 93 miljonu eiro apmērā. Projekta ietvaros plānots ievērojami samazināt bērnu skaitu ilgstošās aprūpes iestādēs, nodrošināt sociālos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, pārveidot bērnu sociālās aprūpes centrus, kā arī sociālo dienestu darbinieku profesionalitātes paaugstināšanai. 

Šodienas sēdē savu vērtējumu par situāciju bērnu namos un citās institūcijās sniedza Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas pārstāve Zanda Rūsiņa, norādot uz nepilnībām sistēmā kopumā, tostarp uzsverot, ka valsts un pašvaldības tērē lielu naudu bērnu namiem un internātskolām, tā vietā, lai to izmantotu ģimeniskas vides radīšanai bērniem, kuri palikuši bez savas ģimenes. 

Savukārt kādas audžuģimenes tēvs Jānis Grantiņš no Talsu puses, daloties savā pieredzē par četru audžubērnu uzņemšanu ģimenē, vērsa uzmanību uz sociālo garantiju trūkumu laikā, kamēr tiek iegūts audžuģimenes statuss, pašvaldības niecīgo atbalstu, kā arī uz sociālā dienesta un bāriņtiesas rīcību, lemjot par bērnu dzīvošanu audžuģimenē. 

Kādā no nākamajām Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdēm plānots plašāk runāt par visas ārpusģimenes aprūpes sistēmas sakārtošanas iespējām, tostarp par pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu kompetenču pārskatīšanu un risinājumiem, lai formalitātes par bērnu uzņemšanu audžuģimenē varētu nokārtot maksimāli īsākā laikā, informē apakškomisijas priekšsēdētājs I.Parādnieks.

 

Saeimas Preses dienests 

 

Svētdien, 7.jūnijā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196