Arī pēc tam, kad Saeimai vairs nebūs jālemj par deputātu izdošanu administratīvai sodīšanai, sabiedrībai jābūt pieejamai informācijai par deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. To uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas deputāti trešdien, 16.decembrī, turpinot darbu pie likumprojektiem, kas paredz atteikties no Saeimas piekrišanas izdot deputātu administratīvai sodīšanai.
“Komisijā uzskatām, ka sabiedrībai ir tiesības un joprojām būs iespējas uzzināt par deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Taču šodien vēl nevienojāmies par kādu konkrētu mehānismu, jo atšķīrās viedokļi par to, vai šī informācija jādara zināma uzreiz pēc soda uzlikšanas, vai tomēr pēc tam, kad deputāts ir atzinis vainu vai arī tā pierādīta tiesā. Tāpat diskusijas izvērsās par paziņošanas formu – vai tas būtu jādara no Saeimas tribīnes, vai arī, piemēram, publicējot informāciju par izdarīto pārkāpumu Saeimas mājaslapā. Vienojāmies, ka pirms lēmuma pieņemšanas šie jautājumi būtu detalizēti apspriežami frakcijās,” norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Deputāti šodien nolēma izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā virzīt Satversmes grozījumus, kas paredz, ka Saeimas deputātam varēs uzlikt administratīvu sodu bez parlamenta piekrišanas. Vienlaikus komisija vienojās virzīt izskatīšanai parlamentā Saeimas kārtības ruļļa izmaiņas, kas arī no Saeimas darbu reglamentējošā likuma izslēdz normas par parlamenta piekrišanu deputāta izdošanai administratīvai sodīšanai. Savukārt pēc frakciju viedokļu apkopošanas
Juridiskā komisija noformulēs priekšlikumus izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Saeimas kārtības rullī. Patlaban Satversme nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.
Kā norāda Satversmes grozījumu iesniedzēji, imunitātes mērķis ir nodrošināt parlamenta netraucētu funkcionēšanu un pasargāt deputātus no politiski motivētām apsūdzībām. Atsaucoties uz starpvalstu pretkorupcijas organizāciju GRECO, likumprojekta anotācijā norādīts, ka administratīvās imunitātes privilēģija ir pārāk plaša un bezjēdzīga šodienas Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā. Imunitāte būtu jānosaka pietiekami šauri, un to nevajadzētu attiecināt uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, kuru sodīšana nevar būtiski ietekmēt parlamenta locekļa darbību.
Saeimas Preses dienests