Saeimas Prezidijs apstiprina jaunu Saeimas administratīvās vadības nolikumu

(10.09.2015.)

Saeimas Prezidijs ceturtdien, 10.septembrī, apstiprināja jaunu Saeimas administratīvās vadības nolikumu, mainot Saeimas administrācijas struktūru un administrācijas struktūrvienību līdzšinējo pakļautību. Nolikums paredz Saeimas ģenerālsekretāra amata izveidi, nosakot, ka šī amatpersona nodrošinās parlamenta administratīvo vadību.

Jaunas štata vietas netiks veidotas, un Saeimas administrācijas reorganizācija notiks esošo budžeta resursu ietvaros.

Parlamenta ģenerālsekretāra amats ir lielākajā daļā pasaules parlamentu, tostarp visās Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona valstīs. Saeimas jaunā administratīvās vadības koncepcija veidota, ņemot vērā starptautisku parlamentu praksi un pieredzi.

Vienlaikus Saeimas Prezidijs Saeimas ģenerālsekretāra amatā šodien iecēla Karinu Pētersoni. Plānots, ka K.Pētersone darbu šajā amatā uzsāks šī gada 12.oktobrī.

Saeimas administratīvās vadības darbības mērķis ir nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu Saeimas funkciju izpildei un Saeimas deputātiem. Lai to īstenotu, Saeimas ģenerālsekretāra amata pienākumos ietilpst Saeimas administrācijas saskaņota, mērķtiecīga un uz rezultātu virzīta darba nodrošināšana, parlamenta personāla sastāva vadība un attīstība, finanšu un citu resursu vadība un uzraudzība, administrācijas darba stratēģiskās plānošanas un izstrādāto plānu savlaicīgas īstenošanas vadība un pārraudzība.

Tāpat šī amata pienākumos ietilpst Saeimas pārstāvēšana starptautiskās sanāksmēs un divpusējās attiecībās ar citu valstu parlamentiem savas kompetences ietvaros.

Saeimas ģenerālsekretāra amatam izvirzītas augstas prasības, tostarp pieredze lielas iestādes vadīšanā, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, augstākā līmeņa valsts valodas un vismaz vienas Eiropas Savienības oficiālas valodas zināšanas, kā arī atbilstība prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Saeimas ģenerālsekretāra tiešā pakļautībā strādās Saeimas Kancelejas direktors un Saeimas izpilddirektors, kā arī Personāla nodaļa, Protokola nodaļa, Informācijas nodaļa un parlamenta komisiju darbinieki, kuru darba saturu joprojām noteiks attiecīgās komisijas priekšsēdētājs.

Nākamgad Latvija kļūs arī par Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona sadarbības formāta (NB8) prezidējošo valsti, kuras parlamentārās dimensijas organizēšanā un īstenošanā nozīmīga loma būs arī parlamenta ģenerālsekretāram. 



Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 29.oktobrī
00:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
12:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:40  Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums
 Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde