Saeimas Prezidijs apstiprina jaunu Saeimas administratīvās vadības nolikumu

(10.09.2015.)

Saeimas Prezidijs ceturtdien, 10.septembrī, apstiprināja jaunu Saeimas administratīvās vadības nolikumu, mainot Saeimas administrācijas struktūru un administrācijas struktūrvienību līdzšinējo pakļautību. Nolikums paredz Saeimas ģenerālsekretāra amata izveidi, nosakot, ka šī amatpersona nodrošinās parlamenta administratīvo vadību.

Jaunas štata vietas netiks veidotas, un Saeimas administrācijas reorganizācija notiks esošo budžeta resursu ietvaros.

Parlamenta ģenerālsekretāra amats ir lielākajā daļā pasaules parlamentu, tostarp visās Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona valstīs. Saeimas jaunā administratīvās vadības koncepcija veidota, ņemot vērā starptautisku parlamentu praksi un pieredzi.

Vienlaikus Saeimas Prezidijs Saeimas ģenerālsekretāra amatā šodien iecēla Karinu Pētersoni. Plānots, ka K.Pētersone darbu šajā amatā uzsāks šī gada 12.oktobrī.

Saeimas administratīvās vadības darbības mērķis ir nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu Saeimas funkciju izpildei un Saeimas deputātiem. Lai to īstenotu, Saeimas ģenerālsekretāra amata pienākumos ietilpst Saeimas administrācijas saskaņota, mērķtiecīga un uz rezultātu virzīta darba nodrošināšana, parlamenta personāla sastāva vadība un attīstība, finanšu un citu resursu vadība un uzraudzība, administrācijas darba stratēģiskās plānošanas un izstrādāto plānu savlaicīgas īstenošanas vadība un pārraudzība.

Tāpat šī amata pienākumos ietilpst Saeimas pārstāvēšana starptautiskās sanāksmēs un divpusējās attiecībās ar citu valstu parlamentiem savas kompetences ietvaros.

Saeimas ģenerālsekretāra amatam izvirzītas augstas prasības, tostarp pieredze lielas iestādes vadīšanā, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, augstākā līmeņa valsts valodas un vismaz vienas Eiropas Savienības oficiālas valodas zināšanas, kā arī atbilstība prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Saeimas ģenerālsekretāra tiešā pakļautībā strādās Saeimas Kancelejas direktors un Saeimas izpilddirektors, kā arī Personāla nodaļa, Protokola nodaļa, Informācijas nodaļa un parlamenta komisiju darbinieki, kuru darba saturu joprojām noteiks attiecīgās komisijas priekšsēdētājs.

Nākamgad Latvija kļūs arī par Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona sadarbības formāta (NB8) prezidējošo valsti, kuras parlamentārās dimensijas organizēšanā un īstenošanā nozīmīga loma būs arī parlamenta ģenerālsekretāram. 



Saeimas Preses dienests

Trešdien, 8.maijā
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
10:15  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēde
10:30  Svinīgā vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos, pieminot nacisma sagrāvi un Otrā pasaules kara upurus
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
16:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Eiropas Savienības dalībvalstu ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem Latvijas Republikā par godu 20. gadadienai kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā
17:00  Pieņemšana par godu 20. gadadienai kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā