Saeima galīgajā lasījumā pieņem būtiskas izmaiņas izglītības jomas regulējumā

(18.06.2015.)

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma būtiskas izmaiņas Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Grozījumi paplašina vidusskolu dibināšanas iespējas, kā arī definē mūsu valsts izglītības kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņus. 

„Lai gan otrajā un trešajā lasījumā par šiem likuma grozījumiem atbildīgajā komisijā raisījās spraiga diskusija un tika iesniegts daudz priekšlikumu, tostarp saistībā arī ar tikumisko audzināšanu skolās un pedagogu kvalifikāciju, tomēr šo grozījumu sākotnējais mērķis ir sakārtot jautājumu par kvalitatīvu kvalifikāciju ietvarstruktūru. Tas nozīmē, ka turpmāk zināšanu apjoms tiks iedalīts astoņos līmeņos, lai pēc skolas vai augstskolas pabeigšanas būtu skaidrs, ko tieši absolvents ir apguvis un kāds ir viņa zināšanu līmenis,” skaidro par likumprojektu atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, norādot, ka uz Izglītības likuma spēkā stāšanos jau gaida profesionālās un vispārējās izglītības jomas regulējumi. 

Izglītības likums papildināts ar jaunu pantu, definējot Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru un nosakot tai astoņus līmeņus. Piemēram, pirmais līmenis definēts kā spēja uzrādīt elementāras zināšanas un izmantot tās elementāru praktisku uzdevumu veikšanai speciālista uzraudzībā. Savukārt pēdējais vērtējuma līmenis raksturo spēju uzrādīt plašas pētnieciskas zināšanas un prasmes. 

Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra aptver izglītības pakāpes (pamatizglītība, vidējā un augstākā izglītība) un visus izglītības veidus (vispārējā, profesionālā un akadēmiskā izglītība), kā arī ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kvalifikāciju. Tāpat noteikts, ka šī ietvarstruktūra ir piesaistīta arī attiecīgai Eiropas sistēmai. 

Grozījumi paredz pienākumu skolām nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. Deputāti šodien arī atbalstīja priekšlikumu, nosakot, ka skolas aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. 

Turpmāk valsts augstskolas varēs dibināt vidējās izglītības iestādes. Tās būs augstskolas struktūrvienības, un tām finansējumu piešķirs no augstskolu budžetiem. To finansējumā piedalīsies arī valsts. Līdz šim Vispārējās izglītības likums noteica, ka skolas dibina valsts, pašvaldības, kā arī citas juridiskās vai fiziskās personas. 

Deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka izglītības iestādes nosaukumam ir jābūt valsts valodā. Iepriekš regulējums paredzēja, ka nosaukumā lietojami vienīgi latviešu un latīņu alfabēta burti. 

Likums arī papildināts ar normu, ka par izglītības iestādes vadītāju varēs strādāt persona, kurai ir ne tikai attiecīga izglītība un nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, bet arī kurai ir nevainojama reputācija un kura ir lojāla mūsu valstij un Satversmei. 

Valsts no 2017.gada 1.janvāra maksās algas arī pedagogiem privāto izglītības iestāžu arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmās. 

Līdz ar likuma grozījumiem izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem Saeima vairs neapstiprinās, bet tās kā vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā noteiks valdība. Pirmās turpmākajiem septiņiem gadiem paredzētās pamatnostādnes valdība noteiks laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam. 

Valdībai būs jānosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas skolās, jāreglamentē valsts karoga, himnas un ģerboņa lietošanas noteikumi, kā arī jānosaka rīkojamie pasākumi valsts svētku atzīmēšanai skolās. Tāpat valdībai jānosaka kārtība, kādā izvērtējama mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība Izglītības likuma mērķī ietvertās izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai. 

Saeima šodien atbalstīja priekšlikumu, paredzot, ka Izglītības iestādes padome lemj par mācību un audzināšanas procesā izmantojamo metožu un informācijas, tostarp mācību līdzekļu un materiālu, atbilstību likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī tikumiskās audzināšanas vadlīnijām. 

Valdībai līdz nākamā gada 31.decembrim jānosaka Latvijas izglītības kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem atbilstoši zināšanu, prasmju un kompetenču apraksti, kā arī jāapstiprina izglītības iestāžu, izņemot augstskolu, nolikumi. 

Izglītības jomas regulējums papildināts arī ar jaunu uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai, paredzot, ka tai turpmāk būs jāatbild arī par Izglītības likumā noteiktā mērķa īstenošanu.

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 21.februārī
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde