Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbības izbeigšanai

(02.10.2014.)

Saeima ceturtdien, 2.oktobrī, pauda konceptuālu atbalstu grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas paredz no 2015.gada 1.marta izbeigt Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbību. Līdztekus likuma grozījumi paredz noteikt kārtību Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārcelšanai darbā citā tiesā. Saeima atbalstīja arī saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesa likumā un nolēma visiem trim likumprojektiem piešķirt steidzamību.

Divu rajona tiesu reorganizācijas mērķis ir izlīdzināt tiesu noslodzi, tādējādi paaugstinot tiesas pieejamību, kā arī paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti. Kā būtiski reorganizācijas aspekti minēti arī lietu nejaušas sadales principa ievērošana un tiesu prakses vienveidības un paredzamības veicināšana.

Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieskaitāmas pie mazām tiesām – tajās reāli strādā attiecīgi trīs un deviņi tiesneši. Šāds neliels tiesnešu skaits apgrūtina lietu uzkrājuma likvidēšanu, nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, norāda likumprojekta autori. Siguldas tiesas vadība vairākās vēstulēs Tieslietu ministrijai norādījusi, ka sakarā ar tiesnešu atvaļinājumu un darba nespēju Siguldas tiesā nav iespējams organizēt tiesas darbu.

Lai nodrošinātu vienlaicīgi tiesnešu specializāciju un nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē, nepieciešams, lai attiecīgajā nozarē specializētos ne mazāk kā četri attiecīgās tiesas tiesneši, ko tik nelielās tiesās nav iespējams nodrošināt. Tiesā ar nelielu tiesnešu skaitu ir grūtāk novērst nevēlamu korporatīvo saišu veidošanos un šādas tiesas rada paaugstinātu interešu konflikta risku, uzsver likuma grozījumu autori.

Abu nelielo tiesu tiesnešiem ir arī būtiski lielāka noslodze nekā citās tiesās. Piemēram, Siguldas tiesā 2013.gadā uz trim reāli strādājošiem tiesnešiem saņemtas 1110 lietas. Viens tiesnesis Siguldas tiesā saņem un izskata par apmēram 100 lietām vairāk nekā kolēģis Rīgas rajona tiesā.

Siguldas tiesas tiesnešus pēc reorganizācijas paredzēts pārcelt darbā Rīgas rajona tiesā, bet Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešus – Vidzemes priekšpilsētas, Latgales priekšpilsētas un Ziemeļu rajona tiesās. Pārceļot tiesnesi uz citu tiesu, būs jāņem vērā tiesneša viedoklis un intereses, piemēram, saistībā ar dzīvesvietu. Par tiesnešu pārcelšanu pēc tieslietu ministra priekšlikuma lems Tieslietu padome.

Likuma grozījumi saistīti arī ar pāreju uz „tīrajām” tiesu instancēm – AT Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšanu attiecīgi līdz 2014. un 2016.gada beigām.

Kā uzsver likumprojekta autori, tiesneši atbilstoši Satversmei ir neatceļami, un AT reforma un tiesnešu skaita reformas nevar būt par pamatu tiesneša atbrīvošanai no amata.

Tādēļ likvidētājās struktūrvienībās strādājošajiem tiesnešiem paredzēts piedāvāt darbu attiecīgajos AT departamentos, kā arī apgabaltiesās. Plānots arī stiprināt AT kapacitāti, tiesnešu skaitu Krimināllietu departamentā palielinot no sešiem uz desmit, bet Civillietu departamentā – no 14 uz 15 tiesnešiem. Par AT tiesu palātu tiesnešu pārcelšanu citā darbā lems Saeima pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma.

Likumā „Par tiesu varu” jau nostiprināta pāreja uz tā dēvēto „tīro tiesu instanču” sistēmu, paredzot, ka visas lietas kā pirmās instances tiesa skata rajona (pilsētas) tiesa. Apelācijas kārtībā lietas iztiesās apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā – AT. Šāda kārtība ir viens no soļiem, lai paātrinātu tiesu darbu.  Līdzšinējā kārtība noteica, ka atsevišķu kategoriju lietas kā pirmā instance skata apgabaltiesa, otrajā instancē - attiecīga AT palāta, bet kasācijas instancē – AT Senāts. Pārejot uz jauno sistēmu, notiek pakāpeniska attiekšanās no AT palātām.

Tāpat likumā plānots noteikt tiesu, kas skatīs bērnu pārrobežu prettiesiskas aizvešanas un aizturēšanas lietas. Šādas lietas turpmāk iztiesās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa.

Grozījumi likumā „Par tiesu varu”, grozījums Zemesgrāmatu likumā un grozījums Civilprocesa likumā atbildīgajā komisijā vēl būs jāvērtē otrajā galīgajā lasījumā.

 

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 22.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 22. oktobra pirmā attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 22. oktobra otrā attālinātā ārkārtas sēde
 Saeimas 2020. gada 24. septembra ārkārtas sēdes turpinājums (attālināti e-Saeima platformā)
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātā ārkārtas sēde