Kalniņa-Lukaševica: līdz ar dalību Eiropas Savienībā Latvijai ir lielāka garantija neatkarības neapšaubāmībai

(01.05.2014.)

„Pievienojoties Eiropas Savienībai, esam deleģējuši daļu savas suverenitātes, vienlaikus paradoksālā veidā iegūstot vairāk garantijas neatkarības neapšaubāmībai. Esam ieguvuši lielāku drošības sajūtu par mūsu zemi un tautu. Drošības sajūtu, kas nav mērāma skaitļos un statistikas datos, bet kuru patiesi novērtējam šī brīža politiskās turbulences apstākļos Austrumeiropā.” To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ceturtdien, 1.maijā, Saeimas namā uzrunājot klātesošos konferencē „Vai dodot gūtais neatņemams? Latvijas 10 gadi Eiropas Savienībā”.

Desmit atslēgas vārdi, kas vislabāk raksturo aizvadītās desmitgades ieguvumus no Latvijas dalības Eiropas Savienībā, ir lauku attīstība, dinamika, eiro, izaugsme, uzņēmējdarbība, zaļa vide,  zināšanas, atvērtas robežas, ietekme un iesaistīšanās sacīja Z.Kalniņa-Lukaševica. „Tiesa, Latvijas pilsoņu lēmums iestāties Eiropas Savienībā, manuprāt, vispirms bija sajūtu balsojums par atgriešanos Eiropā un tikai pēc tam par dažādiem praktiskiem ieguvumiem.”

Raugoties uz Eiropas Savienības (ES) nākotni, Z.Kalniņa-Lukaševica atsauca atmiņā īru rokgrupas U2 līdera Bono nesen sacīto, ka Eiropa ir skaista ideja, kurai jākļūst par sajūtu. Viņa akcentēja, ka labi iesāktais Eiropas projekts, kas nesis mieru un labklājību lielākajai kontinenta daļai, eiropiešiem nu jāpiepilda ar lielāku dedzību iestāties par solidaritāti un līdzdalību – vērtībām, kas liktas ES pamatā.

Vienlaikus Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja atskatījās uz Latvijas dalības ES desmitgadi un uzsvēra virkni praktiskus mūsu valsts ieguvumus: „Aizvadītajos desmit gados par Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem ir rekonstruēti un no jauna izbūvēti 1255 kilometri asfaltētu ceļu, kas ir līdzvērtīgs attālums trim braucieniem no Liepājas līdz Daugavpilij. Gandrīz divarpus reizes palielinājusies strādājošo bruto darba samaksa un trīs reizes palielinājies Latvijas eksports. 7,33 miljardi eiro jeb 3,62 tūkstoši eiro uz katru mūsu valsts iedzīvotāju – tik lielas ir Eiropas Savienības investīcijas Latvijas ekonomikā.”

„Tāpat šajos desmit gados par 266 tūkstošiem hektāru ir pieaugušas lauksaimniecības apstrādātās zemes platības, simtiem miljoni eiro ieguldīti ūdenssaimniecības infrastruktūras un atkritumu apsaimniekošanas attīstībā, kā arī energoefektivitātes uzlabošanā. Gandrīz 23 tūkstoši Latvijas studentu un pedagogu devušies papildināt zināšanas un uzkrāt darba pieredzi uz citām Eiropas Savienības valstīm Erasmus programmas ietvaros un jau šobrīd desmitos miljonos eiro mērāms finansējums tiek investēts mūsu jauniešu nodarbinātības veicināšanā,” teica Z.Kalniņa-Lukaševica.

Tomēr taujāti par lielāko ieguvumu no dalības Eiropas Savienībā, Latvijas iedzīvotāji bieži akcentē brīvu cilvēku, preču un pakalpojumu kustību, informēja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja, akcentējot, ka mūsu valsts ieguvumi nav bijuši mērāmi tikai finanšu izteiksmē vien un ieguvušas ir visas mūsu dzīves jomas.

Aizvadītajā desmitgadē būtiski palielinājusies arī Latvijas ietekme pasaulē, teica Z.Kalniņa-Lukaševica, kā piemēru minot faktu - ja ES runā ar trešajām valstīm par jauniem tirdzniecības līgumiem vai bezvīzu režīmu, tā runā arī Latvijas vārdā un ņemot vērā mūsu valsts nostāju. Tāpat kopš Latvijas pievienošanās ES ir augusi arī sabiedrības iespēja iesaistīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanu, tostarp piedaloties Saeimas komisiju sēdēs, kas citu valstu parlamentos nav pašsaprotami, sacīja komisijas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka to atzinuši arī Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Noslēgumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka bieži vien, braucot pa jaubūvētu autoceļu vai vienkārši atgriežot ūdens krānu savās mājās un dzerot kvalitatīvu ūdeni, mēs pat nenojaušam vai nenovērtējam šīs it kā pašsaprotamās lietas, taču dalība ES kalpojusi par lielisku dzinuli reformām, lai veidotu mūsu valsti modernāku, sakārtotāku un konkurētspējīgāku.

 


Saeimas Preses dienests

Sestdien, 15.augustā

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196