Saeima konceptuāli atbalsta jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesām

(30.01.2014.)

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, pauda konceptuālu atbalstu jaunam likumprojektam, kas paredz ieviest jaunu tiesisko regulējumu šķīrējtiesu izveidei un darbam.

 Šķīrējtiesa ir alternatīva strīdu risināšanai valsts tiesu iestādēs, ko savstarpējo strīdu risināšanai labprāt izvēlas komersanti, jo šo procesu raksturo ātrums un konfidencialitāte, kā arī šķīrējtiesas sprieduma galīgums. Tomēr patlaban Latvijā šķīrējtiesas bauda salīdzinoši zemu reputāciju un sabiedrības uzticību, tiek kritizēta to darbība un lēmumu kvalitāte, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā.

 Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 200 pastāvīgās šķīrējtiesas, kas ir nesamērīgi daudz, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Zviedrijā darbojas viena, bet Igaunijā – trīs pastāvīgās šķīrējtiesas, norāda likumprojekta autori.

Likumprojekts nosaka, ka pastāvīgo šķīrējtiesu var izveidot biedrība, kura apvieno vismaz 10 juridiskas personas, tās biedru kopējais neto apgrozījums gadā nav bijis mazāks par 71 vienu miljonu eiro un biedrība ir reģistrēta vismaz pirms trim gadiem. Apgrozījuma kritērijs izvirzīts, lai biedrība apvienotu nozīmīgus tautsaimniecības nozares spēlētājus, kuri parasti darbojas ilgtermiņā. Tieslietu ministrija prognozē, ka līdz ar jaunā regulējuma spēkā stāšanos pastāvīgo šķīrējtiesu skaits varētu samazināties par vairāk nekā 80 procentiem.

Uz esošajām pastāvīgajām šķīrējtiesām statusa un apgrozījuma ierobežojumi neattieksies pirmos divus gadus pēc likuma spēkā stāšanās, ja tās pēdējo piecu gadu laikā būs izskatījušas vismaz 200 civiltiesiskus strīdus.

Vienlaikus likumprojekts paredz iespēju izveidot arī ad hoc šķīrējtiesu kāda konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai.

Šķīrējtiesas varēs izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot vairākus likumā noteiktus strīdus gadījumus.

Izšķirot strīdus šķīrējtiesā, nav paredzēta vispārējās jurisdikcijas tiesas iesaiste, piemēram, par pierādījumu iegūšanu vai šķīrējtiesnešu iecelšanu. Tas nebūtu lietderīgi, ņemot vērā valsts tiesu lielo noslodzi, jo mazinātu lietas izskatīšanas ātrumu un efektivitāti.

Likumprojekts izstrādāts, par pamatu ņemot ANO UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikumu, kā arī ņemot vērā Ņujorkas konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu. Patlaban šķīrējtiesu izveidošanu un darbību regulē Civilprocesa likums.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus Civilprocesa likumā.

Par abiem likumprojektiem Saeimai vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā. 

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 17.maijā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
08:40  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Ekvadoras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Verónica Bustamante
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Gruzijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Tea Maisuradze
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Maria Luisa Escorel de Moraes