Kalniņa-Lukaševica: 2014.gadā Latvijas ārpolitikā dominēs gatavošanās Latvijas pirmajai prezidentūrai ES Padomē

(10.01.2014.)
Galerija

„Eiro ieviešana Latvijā notikusi ar pulksteņa precizitāti, savukārt tagad mums ir jāgatavojas ar tikpat augstu punktualitāti vadīt Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, iesaistot sabiedrību, tostarp latviešu diasporu. Tas ir solis ceļā uz Eiropas līmeņa aktualitāšu noturēšanu sabiedrības uzmanības lokā arī pēc prezidentūras,” uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Piektdien, 10.janvārī, komisijas deputāti ar Eiropas Savienības (ES) jautājumu ekspertiem pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm diskutēja par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā.

Z.Kalniņa-Lukaševica arī pauda gandarījumu par aizvadītā gada nogalē 11.Saeimā pārstāvēto politisko spēku parakstīto vienošanos par Latvijas prezidentūras ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē sagatavošanu un īstenošanu, ņemot vērā, ka mūsu valsts prezidentūra būs valstiski nozīmīgs notikums un tā būs ne tikai valdības kompetence, bet arī kopīgs likumdevēja un izpildvaras sadarbības process.

Uzsverot, ka 2014.gads ārpolitikas un Eiropas politikas jomā būs darbīgs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa sacīja, ka Eiropu kopumā un Latviju, tostarp mūsu valsts prezidentūru, ietekmēs virkne iekšpolitisku un ārpolitisku notikumu – gan gaidāmās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, gan ES politiskās vadības maiņa. Šie notikumi nodrošinās politisko un idejisko fonu Latvijas prezidentūrai un tās darba kārtībai, sacīja Ž.Ozoliņa.

Prezidentūras kontekstā Ž.Ozoliņa arī sacīja – jāatceras, ka Latvija prezidējošās valsts pienākumus uzņemsies pirmo reizi un no mūsu spējām vadīt prezidentūru būs atkarīgs Latvijas tēls Eiropā.

Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes docents Edijs Bošs, kā nozīmīgāko šī gada notikumu politikā minot gaidāmās 12.Saeimas vēlēšanas, sacīja – tātad šogad „uz čemodāniem” būs ne vien Eiropas Savienība, bet arī Latvija, tāpēc mūsu valsts prezidentūra 2015.gada pirmajos sešos mēnešos būs izaicinājums un iespējams arī pārsteigumiem pilna. Komentējot līdzšinējās diskusijas par gaidāmo prezidentūru, E.Bošs uzsvēra – prezidentūra sniedz iespēju uzkrāt lielu institucionālo atmiņu un attīstīt ierēdniecību, taču vienlaikus aktuāls ir jautājums – vai, politikas veidotājiem informējot sabiedrību par prezidentūru hiperbolizētā veidā, nepanāksim pretēju efektu?

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš sēdē sacīja, ka pārmaiņas ES pēc gaidāmajām EP vēlēšanām „sniegs milzīgu iespēju Latvijai parādīt, ka nemierīgā jūrā varam spīdēt kā gaiša bāka”. Kā vienu no iespējamajām mūsu valsts prezidentūras darba kārtības jomām A.Lejiņš minēja Banku Savienības jautājumu, ja par to nepagūs vienoties pašreizējais EP sastāvs.

Savukārt Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers sēdē pauda gandarījumu, ka ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos ir apņemšanās Latvijas prezidentūras laikā aktualizēt diasporas jautājumu. Viņš sacīja, ka cilvēku migrācija ir aktuāla gan Latvijā, gan citās ES dalībvalstīs un ir paredzams konkurences par cilvēkresursiem pieaugums.

Arī Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš sarunā sacīja, ka prezidentūras kontekstā aizvien aktuāls ir sabiedrības iesaistes jautājums, jo tieši sabiedrības līdzdalība ir viena no Latvijas horizontālajām prioritātēm.

Komisijas deputātiem ar ES jautājumu ekspertiem apspriežot Latvijas izaicinājumus ES tuvākajā nākotnē, kā būtisks iezīmējās arī Austrumu partnerības jautājums. Deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) akcentēja – mērķis ir panākt, lai Austrumu partnerības valstis maina politisko kultūru, un, lai arī ES dalībvalstīm ir kopīgas vērtības, vienlaikus jāapzinās – šobrīd dzīvojam multipolārā vērtību sistēmā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ārlietu ministram ne vēlāk kā 16.janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.

Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notiks jau ceturto reizi.

Ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē.

Ārlietu ministra ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos


Fotogrāfijas no sēdes: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157639612498523/
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesibas


Saeimas Preses dienests

Svētdien, 24.oktobrī