Saeima atbalsta jaunu pieeju personu aizsardzībai pret vardarbību

(28.11.2013.)

Saeima ceturtdien, 28.novembrī, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz jaunas iespējas ar civilprocesuāliem līdzekļiem aizsargāt personu pret vardarbību.

 „Mēs būtiski mainām attieksmi gan pret vardarbības upuriem, gan vardarbības veicējiem. Likuma grozījumi iedibinās kārtību, ka mājoklis jāpamet varmākam, nevis viņa upuriem. Tiesai šādās situācijās būs jārīkojas nekavējoties, ne vēlāk kā nākamajā dienā lemjot par noteiktiem ierobežojumiem vardarbības veicējam, piemēram, nosakot aizliegumu tuvoties cietušajam un kopīgajam mājoklim,” norāda par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

 Civilprocesa likums tiks papildināts ar jaunu nodaļu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tā paredz vienotu mehānismu, lai personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību – būtu iespējams aizsargāt ar pagaidu civiltiesiskiem līdzekļiem.

Grozījumi Civilprocesa likumā kā personisko tiesību aizsardzības līdzekļus paredz noteikt pienākumu vardarbīgajai personai atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu tajā atgriezties un uzturēties, kā arī aizliegumu uzturēties noteiktās vietās un noteiktā attālumā no cietušās personas mājokļa. Tāpat paredzēts, ka personai varēs noteikt aizliegumu satikties un jebkādā veidā sazināties ar cietušo, izmantot viņa personas datus, uzturēt fizisku vai vizuālu saskari ar viņu, kā arī ar citu personu palīdzību organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar vardarbības upuri. Šos pagaidu aizsardzības līdzekļus varēs piemērot tiesa pēc pieteikuma par pagaidu aizsardzību saņemšanas. To varēs iesniegt arī ar policijas starpniecību.

Līdzīgs regulējums pastāv vairākās citās Eiropas un pasaules valstīs – cietušajām personām ir iespēja vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Šobrīd Latvijā, lai pārtrauktu vardarbību, cietušajam ir jāvēršas ar iesniegumu policijā, un ierobežojumus aizdomās turētajam vai apsūdzētajam var noteikt kā drošības līdzekli kriminālprocesa ietvaros. Jāņem vērā, ka cietusī persona savas subjektīvās attieksmes dēļ pret varmāku nereti nevēlas, lai tiktu uzsākts kriminālprocess, vai mēdz atsaukt savu iesniegumu, norāda likumprojekta autori.

Likuma grozījumi nosaka plašu vardarbības definīciju, ar to saprotot jebkādu fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku vardarbību, kas notiek mājsaimniecībā vai starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām neatkarīgi no tā, vai aizskārējs dzīvo vai ir dzīvojis vienā mājsaimniecībā ar aizskarto personu. Pagaidu aizsardzību varēs piemērot arī gadījumos, ja pret personu vērsta vardarbīga kontrole – tāda darbība vai darbību kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu piespiešanu, draudus, pazemošanu, iebiedēšanu vai citas vardarbīgas darbības, kuru mērķis ir kaitēt, sodīt vai iebiedēt aizskarto personu.

Likumprojekts nosaka, kādos gadījumos personisko tiesību aizsardzības nodrošināšana būs iespējama, tostarp prasībās par laulības neesamību vai šķiršanu, prasījumos personisku aizskārumu dēļ, arī prasībās par uzturēšanas līdzekļu piedziņu.

Tiesai jautājums par pagaidu aizsardzību būs jāizlemj ne vēlāk kā nākamajā darbadienā pēc pieteikuma saņemšanas, ja nav nepieciešams pieprasīt papildu pierādījumus vai ja kavēšanās varētu radīt būtisku prasītāja tiesību aizskārumu. Ja pierādījumi nav pietiekami vai tie jāpieprasa, tiesai vai tiesnesim lēmums būs jāpieņem 20 dienu laikā.

Plānots, ka tiesas nolēmumu izpildi par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu kontrolēs policija, un komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Krimināllikumā par noteikto ierobežojumu ļaunprātīgu pārkāpšanu attiecīgo personu paredz saukt pie kriminālatbildības.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas paredz tiesības bāriņtiesas priekšsēdētājam vērsties tiesā ar iesniegumu par bērna personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, ja bērna vecāks vai aizbildnis objektīvu iemeslu dēļ ir kavēts bērna interesēs iesniegt tiesai šo pieteikumu.

Par grozījumiem Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā trešajā galīga lasījumā vēl jālemj atbildīgajai komisijai un Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

 

Sestdien, 31.oktobrī