Lai pilnvērtīgi nodrošinātu iedzīvotāju cilvēktiesības un mājokļa neaizskaramības principu, jāizstrādā grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īrnieku pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Par to vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrdien, 21.oktobrī, aicinot Iekšlietu ministriju pilnveidot tās piedāvātos likuma grozījumus darba grupā ar Tieslietu un Ekonomikas ministrijām, prokuratūru, Tiesībsarga biroju, kā arī denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjiem.

Vienlaikus komisijas deputāti mudināja darba grupā izskatīt īrnieku, Rīgas domes administratīvās komisijas un Tiesībsarga biroja priekšlikumus. Tiesībsarga birojs uzsver, ka būtu jāapsver arī norīkotā pārvaldnieka institūta atjaunošana, paredzot tam plašākas pilnvaras nekā iepriekš.

„Komisija jau četrus mēnešus strādā pie risinājuma meklēšanas situācijai, kad denacionalizēto namu īpašnieki nelikumīgi izliek no mājokļiem īrniekus. Esam gandarīti, ka Valsts policija beidzot ir izstrādājusi vadlīnijas policistu rīcībai, nodrošinot īrnieku aizsardzību pret namu īpašnieku patvaļu. Svarīgi gan, lai šīs vadlīnijas tiktu īstenotas dzīvē, nevis paliktu uz papīra. Turklāt sagaidām aktīvu darbu arī no ministrijām, jo nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā, kā arī citos likumos, piemēram, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Vienlaikus komisijas deputāti atzina, ka noteiktos gadījumos komunālo pakalpojumu atslēgšanas iemesls ir namu īpašnieku vēlme izlikt īrniekus, nevis nespēja parūpēties par īrnieku ērtībām.

Pēc Iekšlietu ministrijas sagatavoto grozījumu apspriešanas ministriju starpā pirmā darba grupas tikšanās varētu notikt laikā no 17. līdz 22.novembrim. Ar darba grupas rezultātiem tiks iepazīstināta arī Cilvēktiesību komisija.

Saeimas Preses dienests