Šogad 9.maijā Latvijā pieminēs Krievijas agresijas Ukrainā upurus

(07.04.2022.)

Saeima ceturtdien, 7.aprīlī, pieņēma likumu, kas šogad 9.maiju noteic par Krievijas agresijā pret Ukrainu cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu. 

9.maijs par piemiņas dienu noteikts visā Latvijas teritorijā, lai šajā dienā godinātu pret Ukrainu uzsāktās Krievijas Federācijas militārās agresijas rezultātā cietušos un bojā gājušos Ukrainas civiliedzīvotājus un bruņoto spēku militārpersonas. 

Likums noteic, ka piemiņas dienā pie valsts un pašvaldību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto Latvijas valsts karogu sēru noformējumā. Tāpat šajā dienā Rīgas pils Svētā gara tornī, pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences, Saeimas nama un Ministru kabineta ēkas līdzās Latvijas valsts karogam sēru noformējumā novieto Ukrainas karogu. 

Noteikts, ka šogad 9.maijā netiek rīkoti publiski izklaides un svētku pasākumi un pašvaldības neizsniedz atļaujas pasākumu rīkošanai to administratīvajās teritorijās. Iepriekš izsniegtās atļaujas par pasākumu rīkošanu šajā dienā pašvaldības anulē, savukārt atļaut var tādas sapulces, gājienus vai piketus, kuru mērķis saistīts ar bojāgājušo Ukrainas iedzīvotāju piemiņas godināšanu. 

Tāpat likums noteic, ka šogad 9. un 10.maijā aizliegta pirotehnisko līdzekļu izmantošana. 

“Salūtu šaušana piemiņas dienā nav pieļaujama, tādēļ tos, kuri šo nosacījumu neievēros, tiesībsargājošās iestādes sauks pie normatīvajos aktos paredzētās atbildības,” pauž par likuma projekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. 

Likums pieņemts, lai vērstu Latvijas sabiedrības uzmanību uz Krievijas Federācijas uzsākto militāro agresiju Ukrainas teritorijā un solidarizētos ar Ukrainas tautu cīņā par Ukrainas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti. 

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas un būs spēkā līdz šī gada 11.maijam.

 

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 19.decembrī
09:00  Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā sēde
11:40  Mongolijas Valsts ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijas Republikā V.E. Oyundari Navaan-Yunden iepazīšanās vizīte pie Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas
12:20  Indonēzijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā V.E. Yayan Ganda Hayat Mulyana iepazīšanās vizīte pie Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas
13:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Lietuvas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Audronė Markevičienė