Plāno noteikt finanšu nodrošinājumu arī atkritumu tirgotājiem un apsaimniekošanas starpniekiem

(20.05.2020.)

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 20.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas cita starpā paredz ieviest finanšu nodrošinājumu atkritumu tirgotājiem un apsaimniekošanas starpniekiem, kā arī precizēt prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekotājiem. Tāpat likumprojekts paredz ieviest Eiropas Savienības prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā. 

Likuma grozījumi paredz, ka turpmāk, lai atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks varētu reģistrēties Valsts vides dienestā (VVD), tam būs jāiesniedz finanšu nodrošinājums. Šāda prasība būs spēkā no šī gada 1.jūlija, paredz likumprojekts. Bez tā tirgotājs vai starpnieks nevarēs veikt savu darbu. VVD varēs pieprasīt finanšu nodrošinājumu, ja atkritumu tirgotājs vai apsaimniekošanas starpnieks nebūs nogādājis atkritumus tiem paredzētajā vietā. 

Finanšu nodrošinājums likumā definēts kā kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja neatsaucama apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc VVD pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība. 

Likumprojekts arī paredz noteikt, ja atkritumu apsaimniekotājam būs izsniegtas vairākas atļaujas atkritumu apsaimniekošanai, pārstrādei vai reģenerācijai, tam finanšu nodrošinājums būs jāsniedz par to atļauju, kurā norādīts lielākais apsaimniekojamo atkritumu apjoms. Savukārt VVD varēs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā par jebkuru atkritumu apsaimniekotājam izsniegto atļauju. 

Iecerēts, ka finanšu nodrošinājumu nepiemēros biogāzes ražošanas vai kompostēšanas iekārtām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ja tam būs izsniegta noteikta atļauja. Tāpat to plānots nepiemērot depozīta sistēmas operatoram, kurš būs noslēdzis līgumu ar VVD par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā un būs iesniedzis finanšu nodrošinājumu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam. 

Likumprojektā tiek paredzēts, ka atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām līdz 2022.gada 30.decembrim būs jāzstrādā atkritumu apsaimniekošanas reģionālais plāns. Iecerēts noteikt, ja kāda no atkritumu apsaimniekošanas reģionā ietilpstošajām pašvaldībām šādu plānu neapstiprinās, tai tāds būs jāizstrādā savai administratīvajai teritorijai, ņemot vērā atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un tā reģiona atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu, kurā atrodas pašvaldības administratīvā teritorija. 

Līdz ar izmaiņām iecerēts, ka atkritumu poligonā no 2030.gada 1.janvāra būs aizliegts apglabāt sadzīves atkritumus, kurus iespējams sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādāt vai reģenerēt tehniski un ekonomiski pamatotā veidā. Apsaimniekotājiem būs jāsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) informācija par produktu un materiālu daudzumu, ko iegūst pēc sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes vai citām reģenerācijas darbībām. Tāpat sadzīves atkritumu poligona īpašniekam, apsaimniekotājam vai pašvaldībai būs jānodrošina poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšana valdības noteiktajā termiņā un apjomā. 

Plānots noteikt, ka VARAM turpmāk arī izvērtēs, vai sadzīves atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un materiālu reģenerācija, kā arī sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana sasniedz noteiktos mērķus. Pēc izvērtēšanas VARAM publicēs savā tīmekļvietnē sarakstu, iekļaujot tās pašvaldības un atkritumu apsaimniekotājus, kas minētos mērķus nebūs sasnieguši. Izvērtēšanas kritērijus noteiks valdība. 

Tāpat likumprojekts paredz papildināt VVD dotos uzdevumus, tostarp turpmāk dienestam dodot tiesības izmantot videonovērošanas un globālās pozicionēšanas sistēmas sekošanas iekārtas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Grozījumi arī paredz, ka VVD būs jāuztur mājaslapa par atkritumu dalīto savākšanu www.skiroviegli.lv

Plānots precizēt likuma mērķi, nosakot, ka dabas resursu efektīva izmantošana palielinātu Latvijas konkurētspēju un veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku. 

Tāpat likumā paredzēts precizēt sadzīves un bioloģisko atkritumu, kā arī atsevišķi izdalītas pārtikas un būvniecības atkritumu definīcijas. Likumu plānots papildināt arī ar normu, kas noteiktu: ja atkritumu pārstrādes rezultātā rodas viela vai priekšmets, kas nav uzskatāms par otrreizējo izejvielu, to uzskata par atkritumiem. 

Lai Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

 

Saeimas Preses dienests

Otrdien, 2.jūnijā
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde
09:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:00  Saeimas 2020.gada 26.maija attālinatās ārkārtas sēdes turpinājums

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196