Ārlietu komisija konceptuāli atbalsta grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”

(20.03.2013.)

Lai noteiktu kārtību, kādā tiek paziņots par bīskapa un militārā ordinārija stāšanos amatā vai atcelšanu no amata, kā arī amatpersonu, kura viņa aizvieto, un precizētu, kādā kārtībā valsts institūcijas turpmāk tiks informētas par Romas katoļu baznīcas Latvijā pārstāvību un tās struktūru, Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 20.martā, izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu”.

„Līdz ar izmaiņām likumā mums nākotnē nebūs jāsaskaras ar neskaidrām situācijām un pat tiesvedībām, kā tas bijis līdz šim. Esmu gandarīts, ka visas iesaistītās puses – Romas katoļu baznīca Latvijā, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Valsts prezidenta kanceleja un citas institūcijas spējušas rast risinājumu līdzšinējām neskaidrībām. Tas apliecina, ka, strādājot kopā un cieši sadarbojoties, var rast visām pusēm pieņemamu risinājumu,” norāda Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

Turpmāk Valsts prezidenta kancelejai būs nekavējoties oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” jāpaziņo par bīskapa stāšanos amatā, diecēzes bīskapa atcelšanu vai amatpersonu, kura viņu aizvieto. Valsts prezidenta kancelejai šī informācija būs jāsniedz arī institūcijai, kas ved reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru.

Arī līdz šim Valsts prezidenta kanceleja paziņoja par atsevišķu bīskapu stāšanos amatā, tomēr šādai rīcībai nav bijis precīzi formulēta normatīva pamata Latvijas likumos. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā ar likumu tiks nostiprināta līdzšinējā paziņošanas prakse.

Ņemot vērā Romas katoļu baznīcas autonomiju, arī turpmāk tās pārstāvības tiesības būs baznīcas iekšēja lieta, taču grozījumi paredz noteikt, ka diecēzes bīskapam vai amatpersonai, kura viņu aizvieto, ir jāsniedz apliecinājums par personām, kurām ir tiesības pārstāvēt noteiktas Katoļu baznīcas institūcijas. Tādējādi turpmāk skaidri tiks noteikts, pie kā trešās personas var vērsties.

Tā kā Romas katoļu baznīcas Latvijā institūcijas ir nodokļu maksātāji un līdz šim nereti tikusi prasīta reģistrācija valsts institūcijās civiltiesisku darījumu slēgšanai un citu sadzīvisku un organizatorisku jautājumu risināšanai, likums arī noteiks, kādas ziņas diecēzes bīskapam vai amatpersonai, kura viņu aizvieto, ir jāpaziņo institūcijai, kas ved reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru. Tas padarīs šo informāciju pieejamu sabiedrībai.

Tāpat grozījumi paredz, ka bīskapam ir jāpaziņo Tieslietu ministrijai par garīdzniekiem, kuri ir tiesīgi laulāt, kā arī par kapelāniem, kuri ir tiesīgi veikt garīgo aprūpi.



Saeimas Preses dienests

Trešdien, 28.oktobrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Saeimas 2020. gada 28. oktobra attālinātā ārkārtas sēde