Ilmārs Latkovskis: vairāki ārzemnieki ir latviskāki nekā daudzi nepilsoņi vai pat pilsoņi

(12.12.2012.)

Lai noskaidrotu, ar kādām grūtībām saskaras Latvijā ilgstoši dzīvojošie ārvalstu pilsoņi, lai pilnvērtīgi iekļautos latviešu vidē un Latvijas kultūrvidē, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 12.decembrī, uzklausīja Latvijā dzīvojoša Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsoņa, Šrilankas pilsoņa, kā arī Vācijas pilsoņa pieredzi, dzīvojot Latvijā.

„Džordžu, Matiasu un Malinku nemaz negribu saukt par ārzemniekiem. Viņi ir mūsu kultūrvidei piederošas un to papildinošas personības,” uzsver Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis. „Zinu vairākus ārzemniekus, kuri ir daudz latviskāki un pazīst Latviju daudz labāk nekā daudzi nepilsoņi vai pat pilsoņi. Šobrīd Latvijā ir daudz ārzemnieku, kuru latviešu valodas zināšanas ir krietni vien labākas nekā dažam labam pilsonim. Tāpat katrs no viņiem izcili pārvalda kādu no Latvijas kultūras jomām, un daudzi no viņiem ir kādas nozares lieliski speciālisti. Latvieši to nenovērtē. Mēs veltām pārāk maz uzmanības, lai tādi cilvēki vēl ciešāk un radošāk iekļautos latviešu sabiedrībā,” norāda I.Latkovskis.

Komisijas sēdē piedalījās ASV pilsonis Džordžs Stīls (George Steel), Šrilankas pilsonis Malinka Rambadagalla (Malinka Rambadagalla) un Vācijas pilsonis Matiass Knolls (Matthias Knoll), kā arī pārstāvji no Kultūras ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP).

Dž.Stīls uzsvēra, ka nesaskata problēmas, lai pilnvērtīgi dzīvotu Latvijā, jo pēc paša iniciatīvas apguvis latviešu valodu. Tomēr viņš vērsa klātesošo uzmanību, ka nedrīkst runāt par integrāciju, to neskatot kontekstā ar iespēju ārzemniekiem Latvijā mācīties valsts valodu. M. Rambadagalla un M.Knolls bija vienisprātis, norādot, ka valodas apguve ir atkarīga no cilvēka vēlmes un apņemšanās, tomēr valstij ir jādod iespēja ārzemniekiem to apgūt. Tāpat M. Rambadagalla uzsvēra, ka ikvienas valsts ideoloģijā svarīgākā loma ir tieši valodai un kultūrai, kas jāņem vērā arī veidojot integrācijas politiku.

Kultūras ministrijas pārstāve norādīja, ka Kultūras ministrijas 2013.gada budžetā nav paredzēts finansējums valodas apmācībai ārzemniekiem, tomēr būs pieejams finansējums no Izglītības un zinātnes ministrijas, tostarp lai attīstītu latviešu valodu kā svešvalodu.

Pārrunājot informācijas pieejamības jautājumu, visi trīs Latvijā ilgstoši dzīvojošie ārvalstu pilsoņi bija vienisprātis par nepieciešamību PMLP informēt Latvijā dzīvojošos ārzemniekus par izmaiņām mūsu valsts likumos, lai nerastos problēmas, tostarp ar uzturēšanās atļaujām. Dž.Stīls izteica priekšlikumu PMLP veidot datubāzi, apkopojot to ārzemnieku e-pasta adreses, kuri vēlas saņemt šādu informāciju. PMLP pārstāvis apliecināja, ka priekšlikums tiks izskatīts.

Tāpat pārrunāts jautājums par pilsonību un dubultpilsonību. Dž.Stīls norādīja, ka nevēlas atteikties no Amerikas Savienoto Valstu pilsonības, jo lepojas, ka ir afroamerikānis, tajā pašā laikā esot lepns, ka dzīvo Latvijā. Dž.Stīls pauda atbalstu dubultpilsonības ieviešanai. Arī M. Rambadagalla izteica vēlēšanos kļūt par Latvijas pilsoni, taču līdz iespējai kārtot naturalizācijas procesu viņam vēl jāgaida – lai arī M. Rambadagalla Latvijā dzīvo jau 12 gadus, pastāvīgā uzturēšanās atļauja viņam ir mazāk nekā piecus gadus, taču Pilsonības likums nosaka - Naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā var uzņemt vienīgi personas, kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā. Savukārt M.Knolls atzina, ka nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, jo mūsu valstī viņam ir iespēja pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, arī esot Vācijas pilsonim.


Saeimas Preses dienests

Svētdien, 25.oktobrī