Saeimas apakškomisija vienojas par Pilsonības likuma grozījumu otrā lasījuma redakciju

(31.07.2012.)

Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija otrdien, 31.jūlijā, noslēdza darbu pie Pilsonības likuma grozījumu otrā lasījuma redakcijas, kas paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā. Tāpat likuma grozījumi nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem, kā arī Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.

„Sadarbībā ar ekspertiem un ieinteresētajām pusēm apakškomisijā ir izdevies vienoties par mūsdienu situācijai atbilstošu likuma redakciju, kas risina būtiskākos izaicinājumus. Vienlaikus paliek atvērti vairāki jautājumi, kam būs jārod risinājums trešajā lasījumā. Piemēram, kā rīkoties, ar izceļotājiem, kuri Latviju atstājuši un pilsonību zaudējuši pēc neatkarības atgūšanas? Cik stingras valodas zināšanu prasības jāpiemēro ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem un līviem, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību? Tāpat vēl būs jāprecizē likuma panti, kas regulēs pilsonības atņemšanas un atteikšanās iespējas,” informē apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais.

Pilsonības likuma otrā lasījuma redakcija paredz, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, skaidro apakškomisijas priekšsēdētājs.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību un ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Lemjot par grozījumiem Pilsonības likumā, deputāti arī vienojās, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, apakškomisija atbalstīja priekšlikumu pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanai par to virzību atbildīgā Juridiskā komisija ir izveidojusi īpašu Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju. 

Likuma grozījumi otrā lasījuma redakcijā pirms balsojuma Saeimā vēl jāskata Juridiskajā komisijā.



Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 29.oktobrī
09:00  Saeimas 2020. gada 29. oktobra attālinātā ārkārtas sēde
10:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
12:30  Ārlietu komisijas sēde
12:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
 Saeimas 2020. gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums