Cilvēktiesību komisija: fiktīvo laulību problēma jārisina nekavējoties

(13.06.2012.)

„Fiktīvās laulības, kurās iesaistītas arī Latvijas pilsones, ir viens no cilvēktirdzniecības veidiem, kam bieži vien ir dramatiskas sekas. Komisija vienojās aicināt Labklājības ministriju rast papildu finansējumu cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai un lūgt Saeimas Juridiskajai komisijai izvērtēt iespējas ātrāk pieņemt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu atbildību par fiktīvo laulību organizēšanu,” informēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Lai meklētu risinājumus fiktīvo laulību skaita samazināšanai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 13.jūnijā, tikās ar Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas vadītāju Viju Bušu un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāju Sandru Zalcmani.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Īrijā strauji palielinājās laulību skaits starp Latvijas un trešo valstu pilsoņiem, par kurām nereti tika piedāvāta ievērojama finansiālā atlīdzība. Tomēr pēdējos gados pieaug to fiktīvo laulību skaits, par kurām Latvijas sievietes nekādu finansiālo atlīdzību nesaņem; daudzos gadījumos novērojamas cilvēktirdzniecības pazīmes, deputātus informēja V.Buša. Kopš 2004.gada Īrijā vien noslēgtas vairāk kā 1000 Latvijas pilsoņu laulību ar trešo valstu pilsoņiem, visbiežāk ar imigrantiem no Pakistānas vai Nigērijas. Sievietēm nereti atņem dokumentus un naudu, neļauj doties atpakaļ uz dzimteni un liek pāriet vīra ticībā. Īrijā veidojas jauna latviešu islāmticīgo kopiena, fiktīvās laulības ietekmē sabiedrības vērtību skalu, rada terorisma draudus, legalizējot ES nelegāli ieceļojušas personas, un grauj Latvijas tēlu starptautiskajā telpā. V.Buša arī norāda, ka fiktīvo laulību organizatoru ienākumi salīdzināmi ar narkotiku biznesu, jo tiek veikta „naudas atmazgāšana”.

Puse no cilvēktirdzniecības upuriem ir jaunieši vecumā no 18 līdz 21 gadam, no viņiem aptuveni 90 procenti ir latvieši, deputātus informēja S.Zalcmane. Viņa arī norādīja, ka par upuriem visbiežāk kļūst cilvēki no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm vai bērnu namiem. Atbildot uz I.Mūrnieces jautājumu, kādēļ pārsvarā par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst latvieši, S.Zalcmane atzina, ka tas saistīts ar latviešu jauniešu grūtībām iekļauties Latvijas darba tirgū, kur tiek plaši pieprasīta krievu valoda. „Tas nozīmē, ka Latvijas valsts šobrīd neaizsargā latviešu – valstsnācijas – intereses. Latvieši savas valsts darba tirgū tiek diskriminēti, darba devējiem nepamatoti pieprasot krievu valodas zināšanas. Tādēļ nepieciešams pieņemt grozījumus Darba likumā, kas šādu situāciju novērstu. Otrkārt, jādomā par vienotas izglītības sistēmas veidošanu,” secināja I. Mūrniece.

V.Buša uzsvēra, ka Īrijā nepastāv aizliegums laulāties tur nelegāli dzīvojošiem ārzemniekiem, tāpat netiek prasīts apliecinājums par ģimenes stāvokli no izcelsmes valsts. Turklāt Īrijas likumos fiktīvās laulības nav definētas kā cilvēktirdzniecības forma, un policijai vai dzimtsarakstu nodaļai nav tiesību iejaukties laulību ceremonijā pat, ja laulātie savā starpā nevar sarunāties bez tulka palīdzības. Fiktīvās laulības netieši veicina arī vienkāršotā laulību šķiršanas procedūra Latvijā.

Komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis pauda neizpratni par Īrijas liberālo attieksmi pret nelegālo imigrantu uzņemšanu savā valstī, norādot, ka Īrijai to uzturēšana ir finansiāli neizdevīga. V.Buša skaidroja, ka Īrijas varas iestāžu rīcību palēnina tas, ka problēma tieši neskar Īrijas pilsoņus, vienlaikus norādot - Īrija situāciju apzinās, taču nevēlas tai pievērst starptautisku uzmanību. Savukārt komisijas deputāte Daina Kazāka (ZRP) norādīja, ka fiktīvo laulību problēma ir ES politikas jautājums, jo nelegālo imigrantu ieplūšana skar visas ES dalībvalstis.

Deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) vērsa klātesošo uzmanību, ka Latvijas valsts spēkos ir pievērst lielāku uzmanību fiktīvo laulību prevencijai.

S.Zalcmane informēja, ka „Patvērums „Drošā māja””” ir pašlaik vienīgā biedrība Latvijā, kas sniedz valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju cilvēktirdzniecības upuriem. Gadā iespējams sniegt palīdzību vien 12 cilvēkiem, taču pieprasījums pēc tās ir krietni lielāks. Šā pusgada laikā vien biedrībā pieteikušies 17 upuri un sniegtas vairāk nekā 50 konsultācijas. Tomēr daudzi nevēlas sevi atzīt par upuri un pēc palīdzības nevēršas, tādēļ kopējā statistika nav zināma. Labklājības ministrijas pārstāve informēja, ka ministrijā tiks nodrošināts finansējums palielinājums cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijas pakalpojumiem.

Saeimas Preses dienests

Pirmdien, 17.jūnijā
13:50  Saeimas Prezidija sēde
15:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Belizas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Therese Rath
15:50  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Armēnijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Ara Margarian
16:35  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Botsvānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Juliana Angela Dube-Gobotswang